Pastas recepti  13. gs. no Ķīnas atveda Marko Polo.

Sākotnējā pastas recepte, kas nāca no Ķīnas atšķīrās ar to, ka ķīniešu gatavotie makaroni bija no rīsu miltiem, bet itāļi pārveidoja šo recepti un sāka gatavot pastu no kviešu miltiem. Laika gaitā tika izveidotas neskaitāmi daudz un dažādas pastas receptes:

piemēram, viesiem zināmie spageti;

penne: trubiņas veidā, izskatās kā uzasināts spalvas gals;

cornetti vai Rigatoni  – līdzīgi penne pastai, bet nelieli, ieapaļi makaroni ar cauru vidu;

filini – pasta nūdeļu formā;

putine – kā rīsa graudi; 

fusilli – spirāles;

gnocchi- kā mazs radziņš;

fettuccine - līdzīgi mums visiem labi zināmajiem spageti, bet resnāki;

farfalle – izskatās kā bantīte; 

tortellini - mazi, apaļi pildīti makaroni, visbiežāk tie ir pildīti ar gaļu, sieru vai spinātiem; 

ravioli - līdzīgi kā tortellini, tie arī ir pildīti ar sieru, gaļu vai spinātiem, bet izskatās kā mazi spilventiņi.

Mūsdienās ir pieņemts uzskatīt, ka itāļi ir čaklākie pastas recepšu izgudrotāji. 

Itāļiem ir arī simtiem mērču recepšu, ko var pasniegt ar pastu, piemēram, bolognese, primavera, marinara, carbonara, arabiata.

Divu pastu veidi -cieta un mīksta pasta

Ir divu veidu pastas – svaiga un kaltēta jeb cietā pasta. Kaltētā pasta tiek gatavota tikai no cieto kviešu miltiem, un tai ļoti reti pievieno olu. 

Pasaulē pastāv ap 350 cietās pastas formu. 

Gatavojot svaigo, jeb mīksto pastu tai pievieno olu, parasti šo pastu veido kā mīklas lenti. 

Pilngraudu pasta tiek  gatavota no rupjāka maluma kviešu miltiem un parasti tie ir tumšākā krāsā.

Eiropā pastu parasti gatavo no kviešu miltiem, bet  Āzijas valstīs iecienītāka ir pasta no pupiņu, rīsu, griķu miltiem vai kartupeļu cietes. 

Horeca