Zemnieki pastāvēs par tiesībām vienoties ekonomiskai sadarbībai
Piena pārstrādes uzņēmuma „Latvijas piens” dibinātāji zemnieku kooperatīvi „Trikāta KS”, „Dzēse” un „Piena partneri KS” turpinās sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz Konkurences padomes ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.
Konkurences padome divus no trijiem SIA „Latvijas Piens” dibinātājiem – kooperatīvus "Trikāta KS" un "Dzēse" – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – „tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem”.
Līdz šim mums pieejamie izmeklēšanas dokumenti liecina, ka, pēc KP viedokļa, kooperatīvu starpā esot notikusi „karteļa vienošanās” par piena pārdošanu. KP atsakās izprast, ka jebkādas vienošanās kooperatīvu starpā notikušas tikai ar vienu mērķi – apvienoties savas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai. Līdzšinējie mūsu mēģinājumi skaidrot KP lietas būtību bijuši nesekmīgi, KP mūs vienkārši neuzklausa.
Divu mēnešu laikā, kopš kooperatīvos veikta kratīšana, Konkurences padome nav prasījusi nekādus paskaidrojumus no kooperatīvu valdes locekļiem, kaut esam lūguši viņus uzklausīt. Lai noskaidrotu, kā „Latvijas Piens” drīkst iepirkt pienu, esam Konkurences padomei lūguši, izskaidrot kā tas pareizi jādara - respektīvi, vai kooperatīvu dibinātais uzņēmums „Latvijas piens” drīkst iepirkt pienu no saviem īpašniekiem kooperatīva „Trikāta KS”, „Dzēse” un „Piena partneri” un maksāt tiem vienādu cenu. Diemžēl KP atsakās izprast, ka visa sadarbība triju kooperatīvu starpā ir vērsta uz SIA „Latvijas Piens” izveidošanu. Pierādījums KP neizpratnei ir kooperatīvu „Dzēse” un „Trikāta KS” traktēšana par konkurentiem, kas ir absurds. Mums ir kopīgs uzņēmums, kopīgas finanšu saistības, atbildība, top ražošana.
Zvērināta advokāte Anete Bergmane: „Zemnieki sevi par vainīgiem neuzskata un cīnīsies pret nepamatotajiem pārmetumiem. Šoreiz nav runa nav par juridisku strīdu, bet gan par politiku: konkurences tiesības tiek izmantotas pret vājāko tirgus ķēdes dalībnieku, tas ir - zemnieku. Atgādinu, ka KP zemniekus nesargāja, ne brīdī, kad iepirkumu cenas bija neadekvāti zemas, ne brīdī, kad veidojas piena ražotāju monopols. Tomēr tagad tiek meklēti formāli pārkāpumi tieši zemnieku rīcībā.”
Konkurences padome vēršanās pret kooperatīviem „Dzēse” un „Trikāta KS” nozīmē vēršanos pret apmēram 510 zemnieku saimniecībām (280 zemnieki ir „Dzēses” biedri, 230 – „Trikāta KS”). KP lietas ierosināšana pret kooperatīviem jau šobrīd zemnieku sabiedrībai raida skaidru signālu – apvienošanās kooperatīvos un vienošanās par kopīgu izejvielas pārdošanu var tikt sodīta.
Zemnieku kooperatīvu resursu – saražotā piena – apvienošanu kopīgā bāzē prasījusi pati valsts un bez šādas vienošanas SIA "Latvijas piens" projekts nesaņemtu ne valsts atbalstu, ne bankas kredītu. Projekta kopējās izmaksas ir 10,5 miljoni latu. 22.decembrī uzņēmums svinēs spāru svētkus. Šajā brīdī LP būvniecībā jau būs ieguldīts viens miljons latu.
Zemnieku vienošanās par piena pārdošanu un savas rūpnīcas būvniecību īpaši aktuāla ir šobrīd, jo divi no trim Latvijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem nonākuši Krievijas investoru rokās un veikalu plauktus pārpludina importēti, neskaidras kvalitātes piena produkti. Latvijā objektīvi ir nepieciešams vēl viens liels tirgus spēlētājs, kāds SIA „Latvijas piens” arī būs, jo nodrošinās konkurenci svaigpiena un arī gatavās produkcijas tirgū. Apvienojoties lielāka apjoma piena pārstrādei, iespējams radīt produktus par konkurētspējīgākām, tātad – zemākām cenām. Valsts atbalstītā zemnieku vienošanās nevis traucē konkurenci, bet to uzlabo no visiem aspektiem.
Zemnieku apvienošanās vispirms kopīgai piena pārdošanai, pēc tam – piena pārstrādei, neapdraud brīvu konkurenci Latvijā. Triju kooperatīvu aizņemtā tirgus daļa svaigpiena tirgū sasniedz labi ja 15%, turklāt, lielākā daļa no kopīgi savāktā piena tiek pārdota Lietuvā.
Zemnieku apvienošanās kooperatīvos un kooperācijas stiprināšana ir saskaņā ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas pamatprincipiem, kas jau šobrīd, bet jo īpaši - arī nākotnē paredz palielināt zemnieku ietekmi kopējā pārtikas ķēdē. Tas ietverts arī Eiropas Komisijas 12.oktobra Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2013. gada likumdošanas priekšlikumos, fiksēts divos Eiropas Parlamenta ziņojumos.
Zemnieku vienošanās par piena resursu apvienošanu SIA "Latvijas piens" rūpnīcas projektam tapusi pateicoties piena krīzei 2008. - 2009. gadā. Šajā laikā piena krīze notika visā Eiropā un deva pamatu sasaukt nozares ekspertus un politiķus Augsta līmeņa ekspertu darba grupā (ALEG) piensaimniecības jautājumos. Šī darba grupa sagatavoja grozījumus Kopējās tirdzniecības organizācijas regulā, kas nostiprina ES konkurences likumdošanas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības kooperatīviem. Šie grozījumi nosaka, ka sarunas starp ražotājorganizācijām (kooperatīviem) par piena pārdošanu (līgumiem un cenām) var notikt, ja runa ir par apjomu, kas nepārsniedz 33% no valstī saražotā piena apjoma.
Mēs ceram, ka KP ieklausīsies mūsu publiski paustajos argumentos un atzīs, ka zemnieki var vienoties kopīgai darbībai, jo tā vecina ekonomisko attīstību, lauku vides saglabāšanos un arī rada labumu patērētājiem.
Kooperatīvu vienošanās kopējai ražošanai stiprina Latvijas zemnieku pozīcijas ne tikai pārtikas ķēdē, bet arī ES kopējā tirgū, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā gaidāmo Kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada.
Iveta Tomsone,
SIA „Latvijas piens” komunikāciju vadītāja
Konkurences padome divus no trijiem SIA „Latvijas Piens” dibinātājiem – kooperatīvus "Trikāta KS" un "Dzēse" – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – „tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem”.
Līdz šim mums pieejamie izmeklēšanas dokumenti liecina, ka, pēc KP viedokļa, kooperatīvu starpā esot notikusi „karteļa vienošanās” par piena pārdošanu. KP atsakās izprast, ka jebkādas vienošanās kooperatīvu starpā notikušas tikai ar vienu mērķi – apvienoties savas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai. Līdzšinējie mūsu mēģinājumi skaidrot KP lietas būtību bijuši nesekmīgi, KP mūs vienkārši neuzklausa.
Divu mēnešu laikā, kopš kooperatīvos veikta kratīšana, Konkurences padome nav prasījusi nekādus paskaidrojumus no kooperatīvu valdes locekļiem, kaut esam lūguši viņus uzklausīt. Lai noskaidrotu, kā „Latvijas Piens” drīkst iepirkt pienu, esam Konkurences padomei lūguši, izskaidrot kā tas pareizi jādara - respektīvi, vai kooperatīvu dibinātais uzņēmums „Latvijas piens” drīkst iepirkt pienu no saviem īpašniekiem kooperatīva „Trikāta KS”, „Dzēse” un „Piena partneri” un maksāt tiem vienādu cenu. Diemžēl KP atsakās izprast, ka visa sadarbība triju kooperatīvu starpā ir vērsta uz SIA „Latvijas Piens” izveidošanu. Pierādījums KP neizpratnei ir kooperatīvu „Dzēse” un „Trikāta KS” traktēšana par konkurentiem, kas ir absurds. Mums ir kopīgs uzņēmums, kopīgas finanšu saistības, atbildība, top ražošana.
Zvērināta advokāte Anete Bergmane: „Zemnieki sevi par vainīgiem neuzskata un cīnīsies pret nepamatotajiem pārmetumiem. Šoreiz nav runa nav par juridisku strīdu, bet gan par politiku: konkurences tiesības tiek izmantotas pret vājāko tirgus ķēdes dalībnieku, tas ir - zemnieku. Atgādinu, ka KP zemniekus nesargāja, ne brīdī, kad iepirkumu cenas bija neadekvāti zemas, ne brīdī, kad veidojas piena ražotāju monopols. Tomēr tagad tiek meklēti formāli pārkāpumi tieši zemnieku rīcībā.”
Konkurences padome vēršanās pret kooperatīviem „Dzēse” un „Trikāta KS” nozīmē vēršanos pret apmēram 510 zemnieku saimniecībām (280 zemnieki ir „Dzēses” biedri, 230 – „Trikāta KS”). KP lietas ierosināšana pret kooperatīviem jau šobrīd zemnieku sabiedrībai raida skaidru signālu – apvienošanās kooperatīvos un vienošanās par kopīgu izejvielas pārdošanu var tikt sodīta.
Zemnieku kooperatīvu resursu – saražotā piena – apvienošanu kopīgā bāzē prasījusi pati valsts un bez šādas vienošanas SIA "Latvijas piens" projekts nesaņemtu ne valsts atbalstu, ne bankas kredītu. Projekta kopējās izmaksas ir 10,5 miljoni latu. 22.decembrī uzņēmums svinēs spāru svētkus. Šajā brīdī LP būvniecībā jau būs ieguldīts viens miljons latu.
Zemnieku vienošanās par piena pārdošanu un savas rūpnīcas būvniecību īpaši aktuāla ir šobrīd, jo divi no trim Latvijas lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem nonākuši Krievijas investoru rokās un veikalu plauktus pārpludina importēti, neskaidras kvalitātes piena produkti. Latvijā objektīvi ir nepieciešams vēl viens liels tirgus spēlētājs, kāds SIA „Latvijas piens” arī būs, jo nodrošinās konkurenci svaigpiena un arī gatavās produkcijas tirgū. Apvienojoties lielāka apjoma piena pārstrādei, iespējams radīt produktus par konkurētspējīgākām, tātad – zemākām cenām. Valsts atbalstītā zemnieku vienošanās nevis traucē konkurenci, bet to uzlabo no visiem aspektiem.
Zemnieku apvienošanās vispirms kopīgai piena pārdošanai, pēc tam – piena pārstrādei, neapdraud brīvu konkurenci Latvijā. Triju kooperatīvu aizņemtā tirgus daļa svaigpiena tirgū sasniedz labi ja 15%, turklāt, lielākā daļa no kopīgi savāktā piena tiek pārdota Lietuvā.
Zemnieku apvienošanās kooperatīvos un kooperācijas stiprināšana ir saskaņā ar ES Kopējās lauksaimniecības politikas pamatprincipiem, kas jau šobrīd, bet jo īpaši - arī nākotnē paredz palielināt zemnieku ietekmi kopējā pārtikas ķēdē. Tas ietverts arī Eiropas Komisijas 12.oktobra Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2013. gada likumdošanas priekšlikumos, fiksēts divos Eiropas Parlamenta ziņojumos.
Zemnieku vienošanās par piena resursu apvienošanu SIA "Latvijas piens" rūpnīcas projektam tapusi pateicoties piena krīzei 2008. - 2009. gadā. Šajā laikā piena krīze notika visā Eiropā un deva pamatu sasaukt nozares ekspertus un politiķus Augsta līmeņa ekspertu darba grupā (ALEG) piensaimniecības jautājumos. Šī darba grupa sagatavoja grozījumus Kopējās tirdzniecības organizācijas regulā, kas nostiprina ES konkurences likumdošanas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības kooperatīviem. Šie grozījumi nosaka, ka sarunas starp ražotājorganizācijām (kooperatīviem) par piena pārdošanu (līgumiem un cenām) var notikt, ja runa ir par apjomu, kas nepārsniedz 33% no valstī saražotā piena apjoma.
Mēs ceram, ka KP ieklausīsies mūsu publiski paustajos argumentos un atzīs, ka zemnieki var vienoties kopīgai darbībai, jo tā vecina ekonomisko attīstību, lauku vides saglabāšanos un arī rada labumu patērētājiem.
Kooperatīvu vienošanās kopējai ražošanai stiprina Latvijas zemnieku pozīcijas ne tikai pārtikas ķēdē, bet arī ES kopējā tirgū, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā gaidāmo Kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada.
Iveta Tomsone,
SIA „Latvijas piens” komunikāciju vadītāja
