Zemkopības ministre: ražot varēs arī vidējās un mazās lauku saimniecības
Vakar zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvjiem, lai pārrunātu tās nozares aktualitātes, kuras interesē LOSP. Vispirms zemkopības ministre uzsvēra, ka laukos galvenais uzsvars ir jāliek uz ražošanu. „Ja arī turpmāk pareizi virzīsim lauksaimniecības politiku, ražot varēs ne tikai lielās, bet arī vidējās un mazās lauku saimniecības,” sacīja L.Straujuma.
Zemkopības ministre informēja, ka pašlaik un arī nākamajā gadā, vadot Zemkopības ministriju (ZM), galvenais un smagākais darbs ir cīņa par taisnīgiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem pēc 2013.gada. Tālab gan Zemkopības ministrija, gan eksperti un lauksaimnieku organizācijas visās iespējamās formālajās un neformālajās diskusijās un sanāksmēs uzstās uz to, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas rezultātā tiešajiem maksājumiem ir jābūt taisnīgiem un godīgiem visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
L.Straujumai jau tuvākajā laikā ir plānotas tikšanās ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejas deputātiem – atbildīgajiem ziņotājiem un EP viedokļa sagatavotājiem par Eiropas Komisijas KLP reformas Regulu priekšlikumiem. Savukārt decembra vidū zemkopības ministrei ir paredzēta tikšanās ar nākamās ES Prezidentūras Dānijas lauksaimniecības ministri, 2012.gada janvārī - ar Vācijas lauksaimniecības ministri, 2012.gada martā - ar 2012.gada ES Prezidentūras Kipras lauksaimniecības ministru. „Aicināsim Baltijas un citu mums līdzīgi domājošo ES dalībvalstu lauksaimniecības ministrus kopīgai un vienotai cīņai par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem. Ir nepieciešams stiprināt tieši Baltijas valstu solidaritāti gan lauksaimniecības ministriju, gan valstu vadītāju un parlamentu līmenī, kā arī visu Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju starpā, kuri vienotā balsī neatlaidīgi uzstās par godīgiem un taisnīgiem tiešajiem maksājumiem,” sacīja L.Straujuma.
„Esam pateicīgi par Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvju līdz šim aktīvo rīcību Latvijas nepārprotamā viedokļa paušanā un aicinām to darīt arī turpmāk kopā ar mums līdz pat galīgā lēmuma pieņemšanas dienai, kas plānots 2012.gada beigās,” atzīmēja zemkopības ministre.
Tāpat svarīgs uzdevums Zemkopības ministrijai ir Lauku attīstības programmas izstrāde laika posmam no 2014.-2020.gadam. Nozarei turpmākajos gados ir pilnībā jāizmanto ES atbalsta programmu finansējums. Zemkopības ministrija jau sākusi konsultācijas ar lauksaimniekiem par nepieciešamajiem pasākumiem, kas būtu jāiekļauj jaunajā programmā. Jau ir sagatavotas aptaujas anketas lauksaimnieku viedokļu apzināšanai par turpmāko lauksaimniecības attīstības politiku, situācijas novērtējumu nozarē, kā arī iespējamiem atbalsta pasākumiem, kas būs aktuāli jau tuvākā nākotnē. „Lauksaimnieku viedoklis noteikti tiks ņemts vērā, izstrādājot jauno Lauku attīstības programmu,” teica L.Straujuma.
Zemkopības ministre arī atzīmēja, ka valdībai ir jāatrod līdzekļi zemes kreditēšanas programmas izveidei, lai zemnieki varētu iegādāties zemi ar pazeminātiem kredītprocentiem un ar nosacījumu, ka šī zeme tiek izmantota tikai un vienīgi lauksaimnieciskajai ražošanai.
Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Zemkopības ministre informēja, ka pašlaik un arī nākamajā gadā, vadot Zemkopības ministriju (ZM), galvenais un smagākais darbs ir cīņa par taisnīgiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem pēc 2013.gada. Tālab gan Zemkopības ministrija, gan eksperti un lauksaimnieku organizācijas visās iespējamās formālajās un neformālajās diskusijās un sanāksmēs uzstās uz to, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas rezultātā tiešajiem maksājumiem ir jābūt taisnīgiem un godīgiem visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
L.Straujumai jau tuvākajā laikā ir plānotas tikšanās ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejas deputātiem – atbildīgajiem ziņotājiem un EP viedokļa sagatavotājiem par Eiropas Komisijas KLP reformas Regulu priekšlikumiem. Savukārt decembra vidū zemkopības ministrei ir paredzēta tikšanās ar nākamās ES Prezidentūras Dānijas lauksaimniecības ministri, 2012.gada janvārī - ar Vācijas lauksaimniecības ministri, 2012.gada martā - ar 2012.gada ES Prezidentūras Kipras lauksaimniecības ministru. „Aicināsim Baltijas un citu mums līdzīgi domājošo ES dalībvalstu lauksaimniecības ministrus kopīgai un vienotai cīņai par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem. Ir nepieciešams stiprināt tieši Baltijas valstu solidaritāti gan lauksaimniecības ministriju, gan valstu vadītāju un parlamentu līmenī, kā arī visu Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju starpā, kuri vienotā balsī neatlaidīgi uzstās par godīgiem un taisnīgiem tiešajiem maksājumiem,” sacīja L.Straujuma.
„Esam pateicīgi par Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvju līdz šim aktīvo rīcību Latvijas nepārprotamā viedokļa paušanā un aicinām to darīt arī turpmāk kopā ar mums līdz pat galīgā lēmuma pieņemšanas dienai, kas plānots 2012.gada beigās,” atzīmēja zemkopības ministre.
Tāpat svarīgs uzdevums Zemkopības ministrijai ir Lauku attīstības programmas izstrāde laika posmam no 2014.-2020.gadam. Nozarei turpmākajos gados ir pilnībā jāizmanto ES atbalsta programmu finansējums. Zemkopības ministrija jau sākusi konsultācijas ar lauksaimniekiem par nepieciešamajiem pasākumiem, kas būtu jāiekļauj jaunajā programmā. Jau ir sagatavotas aptaujas anketas lauksaimnieku viedokļu apzināšanai par turpmāko lauksaimniecības attīstības politiku, situācijas novērtējumu nozarē, kā arī iespējamiem atbalsta pasākumiem, kas būs aktuāli jau tuvākā nākotnē. „Lauksaimnieku viedoklis noteikti tiks ņemts vērā, izstrādājot jauno Lauku attīstības programmu,” teica L.Straujuma.
Zemkopības ministre arī atzīmēja, ka valdībai ir jāatrod līdzekļi zemes kreditēšanas programmas izveidei, lai zemnieki varētu iegādāties zemi ar pazeminātiem kredītprocentiem un ar nosacījumu, ka šī zeme tiek izmantota tikai un vienīgi lauksaimnieciskajai ražošanai.
Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
