PVN likme pārtikai ir jāsamazina vismaz uz pusi

Pāreja uz eiro ir ļoti nopietns solis mums visiem - ne tikai uzņēmumiem, bet arī katrai ģimenei, katram cilvēkam. Šajā periodā ļoti svarīgi ir pēc iespējas vairāk iegūt precīzu, savlaicīgu un konkrētu informāciju par pārmaiņu procesu. Jo valdība to labāk paveiks, jo mazāk vietas būs gan baumām un spekulācijām, gan arī nevajadzīgai ažiotāžai.

Pārtikas nozarē un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, vērtējot potenciālos ieguvumus un zaudējumus no gaidāmās eiro ieviešanas, tas galvenokārt nozīmē atteikšanos no savas nacionālās valūtas, tādējādi arī no iespējas to izmantot  kā instrumentu, lai ietekmētu tautsaimniecības attīstību. 

Citādāk nav būtiskas starpības starp latu un eiro, jo lata kurss tāpat ir fiksēts. 

Uzņēmumiem eiro nomaiņa ir saistīta ar izmaksu samazinājumu, jo nav jāveic  valūtas konvertēšana. Tāpat arī spekulāciju mazināšanos par iespējamo lata devalvāciju. Šobrīd gatavība eiro ieviešanai ir katra uzņēmuma atbildība. 

Tāpat arī valūtas nomaiņas procesam finansiālie izdevumi ir atkarīgi no katra uzņēmuma darbības specifikas un informāciju tehnoloģiju sistēmas, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem veiksmīgai pārejai.

AS “Latfood” kontekstā eiro ieviešanas process nebūs vienkāršs. Jau tagad sākam gatavoties un plānojam, ka gada nogalē būs nepieciešami ne tikai finansiālie, bet arī vēl papildu cilvēku resursi. 

Pēc mūsu veiktajiem aprēķiniem, AS “Latfood” šīs pārmaiņas izmaksās no 10 līdz 15 tūkstošiem latu. 

Prognozējot cenu izmaiņas pārtikas nozarē, tām nevajadzētu būtiski mainīties. Ir svarīgi labi sagatavoties eiro ieviešanas procesam un sākuma posmā neļauties emocijām un panikai. 

Pat, ja kāds tirgotājs paaugstinās cenas, no tā nevajadzētu taisīt ažiotāžu - ja cenas būs kaut kur par augstu, cilvēki to pamanīs un pirks mazāk ar visām no tām izrietošajām sekām. Daudz būtiskāk, runājot par pārtikas cenām, šobrīd ir valsts attieksme, kas skaidri parāda, ka valstij nerūp cenu jautājums.

Pārtikas nozarē cenas nosaka izejvielu, resursu izmaksas, nodokļi un attiecīgās preces pieprasījums un piedāvājums, nevis cenu uzraudzīšana no valsts puses. No šiem uzskaitītajiem faktoriem valsts nosaka pašu galveno - nodokļus. Tāpēc šķiet dīvaini uzturēt, pēc manām domām, nesamērīgi augstu PVN likmi pārtikai un vienlaicīgi uzsvērt visdažādākos cenu kontrolēšanas pasākumus. Ja valstij tiešām rūp cenu jautājums, tad PVN likme pārtikai ir jāsamazina vismaz uz pusi. 

Konkurence sāļo uzkodu industrijā pieaug nepārtraukti, tāpēc eirozonas ietekmē tai nevajadzētu būtiski mainīties - tur jau šobrīd ir gan vietējie ražotāji, gan lielie, starptautiskie tirgus dalībnieki.

 AS “Latfood” ir kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu stabils tirgus līderis Latvijas tirgū, taču līdz 2018. gadam plānojam kļūt par līderiem arī katrā no Baltijas valstīm, sasniedzot pirmo pozīciju arī Igaunijā un Lietuvā. 

Sadarbību ar Latvijas zemnieku saimniecībām tikai palielināsim un pastiprināsim, jo jau nākamo divu, trīs gadu laikā plānojam būtiski palielināt iepirkuma apjomu. Līdz ar to jau nākamgad kartupeļu stādīšanai tiks palielinātas apstrādājamās platības. 

Šobrīd nebūtu jāuztraucas par valūtas maiņu, bet gan jādomā par to, cik Latvijas uzņēmumu nākotnē būs vadošajās pozīcijās eksporta tirgos, un kā veicināt konkurētspējīgu pārtikas nozares attīstību ilgtermiņā.