Šī gada pirmajos sešos mēnešos Valmiermuižas alus restorāniem un bāriem piegādājis par 82% vairāk lejamā alus nekā tādā pašā laika posmā pērn, un jūnijā sasniegts lejamā alus pārdošanas rekords – 83 000 litru alus. Savukārt visstraujāk augošā niša Latvijas alus tirgū ir bezalkoholiskais alus: pirmajā pusgadā Kokmuižas bezalkoholiskā alus apgrozījums audzis par 55%. 

“Pērn mazās  alus darītavas Covid-19 skāra vissmagāk, jo tām lielu pārdošanas īpatsvaru veido restorāni un bāri. Toties uz šo vasaru raugāmies optimistiski: aprīlī sagaidījām Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, restorāni un bāri atkal strādā ar pilnu jaudu, tādēļ izdevies ievērojami kāpināt piegādātā lejamā alus apjomus,” stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis, vienlaikus norādot, ka pandēmijas un Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultātā neizbēgams ir bijis aprīlī un maijā piedzīvotais cenu kāpums.

 

Neraugoties uz Covid-19 satricinājumiem un ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai, Valmiermuižas alus 2021. gadā palielinājis apgrozījumu par 5,4%, bet eksporta attīstība ļāvusi gadu noslēgt ar 274 877 eiro lielu peļņu. Kaut arī peļņa bijusi par 11,5% mazāka nekā gadu iepriekš, Aigars Ruņģis uzsver – ņemot vērā pandēmijas ietekmi, gada rezultāti ir vērtējami pozitīvi, kas alus darītavai dod iespēju šogad uzsākt investīciju projektu tumšā alus pagraba izveidei 700 000 eiro vērtībā. 

Kā galveno aizvadītā gada sasniegumu Valmiermuižas alus saimnieks min Kokmuižas bezalkoholiskā alus pārdošanas apjoma dubultošanu – Kokmuižas bezalkoholiskā alus brūvējumi nopērkami degvielas uzpildes stacijās un vismaz 250 bāros visā Latvijā. Bezalkoholisko dzērienu klāstā pērn par 45% un šī gada pirmajos sešos mēnešos vēl par 24% izdevies kāpināt arī Gardu muti zelteru pārdošanu un palielināt to eksportu uz Lietuvu un Zviedriju. Gardu muti zelteri tiek brūvēti tikai no Latvijas lauku labumiem, atbalstot vietējos zemniekus un izceļot Latvijas dabas daudzveidību. 

Kopumā pērn Valmiermuižas alus brūvējumi eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2% no kopējā apgrozījuma. Šā gada pirmajos sešos mēnešos eksportu izdevies kāpināt par 26%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. 

Agnese Ruberte