Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka „paldies” ikdienā tiek lietots pārāk reti
Vērtējot vārda „paldies” lietošanas paradumus ikdienā, 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ikdienas saskarsmē līdzcilvēkiem vajadzētu pateikties biežāk, liecina aptauja, ko veikalu tīkls „Maxima” veicis, atzīmējot Starptautisko „paldies” dienu.
Ceturtā daļa respondentu ir pārliecināti, ka vārds „paldies” ikdienā atskan pietiekami bieži, turpretī 18% norādījuši, ka pateikšanās biežums ir atkarīgs no garastāvokļa.
Norādot pateicības saņēmējus, kam visbiežāk tiek veltīts vārds „paldies”, 33% aptaujāto atzinuši, ka šo „maģisko” vārdu neliedz nevienam, kurš izpalīdz, 25% aptaujas dalībnieku visbiežāk izsaka pateicību dažādu pakalpojumu sniedzējiem (veikala pārdevējiem, sabiedriskā transporta vadītājiem, frizieriem, ārstiem utt.), turpretī piektdaļa respondentu vārdu „paldies” adresē saviem ģimenes locekļiem un draugiem.
„Lai arī vairākums aptaujas dalībnieku norādījuši, ka ikdienā pateikties vajadzētu biežāk, tomēr patīkami apzināties, ka, neskatoties uz ikdienas problēmām un šķietami drūmo ziemas periodu, lielākā daļa iedzīvotāju ikdienā neskopojas ar šo „burvju” vārdu - atklājies, ka 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vārdu „paldies” ikdienā pasaka vairāk nekā desmit reižu,” saka „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš.
Minot iemeslus, kādēļ būtu jāsaka „paldies”, 30% respondentu uzskata, ka, izrādot pateicību, cilvēks sevi garīgi bagātina un uzlabo omu gan sev, gan līdzcilvēkam, kam pateicība veltīta. Tāpat 28% norādījuši, ka vārds „paldies” ir nozīmīgs uzmanības apliecinājums, kas parāda, ka pakalpojums ir pamanīts un novērtēts. Interesanti, ka tai pat laikā piektdaļa aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka vārda „paldies” lietošana ir pieklājības norma, kas jāievēro bez dziļākas nozīmes.
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis norāda: „Manuprāt, aptaujas rezultāti liecina par stabilām vārdiskas pateicības izteikšanas tradīcijām Latvijā. Turklāt cilvēki labi apzinās to, ka „paldies” ir nevis samaksa par pakalpojumu, bet veids, kā atzīt lielu vai mazu palīdzību, padarot konkrēto cilvēku par kaut ko vairāk nekā tikai palīdzības darba veicēju. Izskatās, ka arī pateicības izteikšanas nozīme attiecību veidošanā tiek novērtēta adekvāti, kā arī rodas iespaids, ka vairums cilvēku izjūt un novērtē to garīgo nozīmi, kuru šī pateikšanās atstāj uz to cilvēku, kas saka – paldies! Jauki arī, ka cilvēki domā, ka savstarpēja labās omas veidošanas prakse vēl var tikt paplašināta.”
Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto arī atzinuši, ka pateicību visbiežāk izrāda, sakot sirsnīgu „paldies”, kas tiek papildināts ar komplimentiem un citiem labiem vārdiem, ceturtā daļa pauž pārliecību, ka pilnīgi pietiek ar vārdu „paldies”, savukārt 11% pasniedz ziedus, saldumus vai citas mazas dāvanas.
Savukārt jautājumā par vārda „paldies” izcelsmi pārliecinošs vairākums – 56% - atzīst, ka nezina, no kurienes cēlies šis vārds, turpretī 40% atzīmējuši, ka vārds „paldies” cēlies no vārdu salikuma „palīdzi, Dievs”.
No visiem aptaujas dalībniekiem 90% norādījuši, ka ir „Maxima” „Paldies” kartes īpašnieki, un vairāk nekā divas trešdaļas respondentu regulāri izmanto „Paldies” kartes īpašos piedāvājumus.
Ivars Andiņš,
„Maxima Latvija” preses sekretārs
Ceturtā daļa respondentu ir pārliecināti, ka vārds „paldies” ikdienā atskan pietiekami bieži, turpretī 18% norādījuši, ka pateikšanās biežums ir atkarīgs no garastāvokļa.
Norādot pateicības saņēmējus, kam visbiežāk tiek veltīts vārds „paldies”, 33% aptaujāto atzinuši, ka šo „maģisko” vārdu neliedz nevienam, kurš izpalīdz, 25% aptaujas dalībnieku visbiežāk izsaka pateicību dažādu pakalpojumu sniedzējiem (veikala pārdevējiem, sabiedriskā transporta vadītājiem, frizieriem, ārstiem utt.), turpretī piektdaļa respondentu vārdu „paldies” adresē saviem ģimenes locekļiem un draugiem.
„Lai arī vairākums aptaujas dalībnieku norādījuši, ka ikdienā pateikties vajadzētu biežāk, tomēr patīkami apzināties, ka, neskatoties uz ikdienas problēmām un šķietami drūmo ziemas periodu, lielākā daļa iedzīvotāju ikdienā neskopojas ar šo „burvju” vārdu - atklājies, ka 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vārdu „paldies” ikdienā pasaka vairāk nekā desmit reižu,” saka „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš.
Minot iemeslus, kādēļ būtu jāsaka „paldies”, 30% respondentu uzskata, ka, izrādot pateicību, cilvēks sevi garīgi bagātina un uzlabo omu gan sev, gan līdzcilvēkam, kam pateicība veltīta. Tāpat 28% norādījuši, ka vārds „paldies” ir nozīmīgs uzmanības apliecinājums, kas parāda, ka pakalpojums ir pamanīts un novērtēts. Interesanti, ka tai pat laikā piektdaļa aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka vārda „paldies” lietošana ir pieklājības norma, kas jāievēro bez dziļākas nozīmes.
Psihoterapeits Viesturs Rudzītis norāda: „Manuprāt, aptaujas rezultāti liecina par stabilām vārdiskas pateicības izteikšanas tradīcijām Latvijā. Turklāt cilvēki labi apzinās to, ka „paldies” ir nevis samaksa par pakalpojumu, bet veids, kā atzīt lielu vai mazu palīdzību, padarot konkrēto cilvēku par kaut ko vairāk nekā tikai palīdzības darba veicēju. Izskatās, ka arī pateicības izteikšanas nozīme attiecību veidošanā tiek novērtēta adekvāti, kā arī rodas iespaids, ka vairums cilvēku izjūt un novērtē to garīgo nozīmi, kuru šī pateikšanās atstāj uz to cilvēku, kas saka – paldies! Jauki arī, ka cilvēki domā, ka savstarpēja labās omas veidošanas prakse vēl var tikt paplašināta.”
Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto arī atzinuši, ka pateicību visbiežāk izrāda, sakot sirsnīgu „paldies”, kas tiek papildināts ar komplimentiem un citiem labiem vārdiem, ceturtā daļa pauž pārliecību, ka pilnīgi pietiek ar vārdu „paldies”, savukārt 11% pasniedz ziedus, saldumus vai citas mazas dāvanas.
Savukārt jautājumā par vārda „paldies” izcelsmi pārliecinošs vairākums – 56% - atzīst, ka nezina, no kurienes cēlies šis vārds, turpretī 40% atzīmējuši, ka vārds „paldies” cēlies no vārdu salikuma „palīdzi, Dievs”.
No visiem aptaujas dalībniekiem 90% norādījuši, ka ir „Maxima” „Paldies” kartes īpašnieki, un vairāk nekā divas trešdaļas respondentu regulāri izmanto „Paldies” kartes īpašos piedāvājumus.
Ivars Andiņš,
„Maxima Latvija” preses sekretārs
