Tūrisma un viesmīlības nozarē trūkst profesionāļu
Tūrisma un viesmīlības nozare ir viena no lielākajām un straujāk augošām ekonomikas nozarēm pasaulē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tūrisma nozares izaugsme vērojama arī Latvijā – pērn tūrisma eksports pieauga par 7,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Par 16,6% pieauga ārvalstu ceļotāju izdevumi atpūtas un citiem personiskajiem braucieniem Latvijā. Tūrisma ietekme uz tautsaimniecību kopumā sasniedz gandrīz 4% no iekšzemes kopprodukta.
Tūrisma nozarei ir arī nozīmīgs multiplikatora efekts – tās izaugsme dod pieprasījuma stimulu ēdināšanas, transporta, veselības, izklaides un tirdzniecības pakalpojumiem.
Lai veicinātu tūrisma attīstību, labāk izprastu nozares vajadzības un atbilstoši tām pilnveidotu studiju programmas, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātē 2015. gada pavasarī īstenoja pētījumu par jaunu darbinieku piesaisti nozarē, augstākās izglītības vai iepriekšējās pieredzes nozīmi darbinieku izvēlē un potenciālo darbinieku profesionalitāti.
Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 124 tūrisma un viesmīlības nozarē strādājošie uzņēmēji, kuriem tika jautāts par vidējās profesionālās vai augstākās izglītības un iepriekšējās pieredzes nozīmi jaunu darbinieku piesaistē. Vairāk nekā 90% aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka darbinieku atlasē būtisks faktors ir izglītība un profesionalitāte. Tas ir svarīgs kritērijs arī apkalpojošam personālam, tai skaitā, administratoriem, ceļojumu aģentiem, klientu konsultantiem u.c. līdzīgos amatos strādājošiem. Administratoru, ceļojumu aģentu darbā aptuveni 80% uzņēmēju izglītību vērtē kā būtisku aspektu.
Profesionalitāte iet roku rokā ar uzkrāto praktisko pieredzi - pētījums atspoguļoja, ka 80% darba devēju, pieņemot darbā apkalpojošo personālu restorānos, administratorus un citus ar klientu apkalpošanu saistītos amatos viesnīcās un citās izmitināšanas iestādēs, iepriekšējo pieredzi nozarē uzskata par ļoti būtisku. Iepriekšējā pieredze nepieciešama arī ceļojumu aģentūrās.
Minēto tendenci apliecina arī izanalizētie 154 darba sludinājumi, kuri 2015. gadā publicēti portālā www.cv.lv sadaļā tūrisms/viesnīcas/ēdināšana. 82% gadījumu sludinājumā tiek uzsvērts, ka nepieciešams profesionāls darbinieks ar pieredzi. Tūrisma un viesmīlības nozare pieprasa profesionāļus, jo tieši no darbinieku spējām un pieredzes ir atkarīgs nozares kopīgais līmenis.
Profesionāls un kvalificēts darbinieks tūrisma un viesmīlības sfērā veido arī pilsētas vai visas valsts tēlu. Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi vēlas piesaistīt ne tikai jaunus tūristus, bet arī mudināt esošos apmeklēt Latviju atkārtoti, un šajā kontekstā darbinieku profesionalitātei ir ļoti būtiska loma.
Darba tirgū ir pieprasīti tie darbinieki, kuri studē vai jau ir absolvējuši vidējās profesionālās izglītības iestādi vai augstskolu, jo prakse visās tūrisma un viesmīlības jomas studiju programmās ir obligāta sastāvdaļa, kas ļauj studentiem gūt nepieciešamo pieredzi jau studiju laikā. Latvijā trūkst profesionāļu šajā nozarē, spilgts piemērs ir viesmīļa profesija - īstu profesionāļu diemžēl nav daudz, jo Latvijā viesmīļa amats netiek uzskatīts par prestižu un atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm. Tas attiecīgi ietekmē arī pakalpojuma kvalitāti.
“Mūsuprāt, ir ļoti apsveicami, ka uzņēmēji domā ne tikai par to, lai viņiem būtu darbinieks, bet raugās, lai šim darbiniekam jau ir ar nozari saistīta izglītība vai arī tā tiek iegūta paralēli darba. Uzsverot kvalitatīvas augstākās izglītības un praktiskās pieredzes nozīmi, tiek veicināta nozares attīstības kopumā.
Ir būtiski, ka potenciālie nozares darbinieki izglītību var iegūt teicami aprīkotās, profesionālās izglītības iestādes, kurās radītie apstākļi ir maksimāli pietuvināti reālajai situācijai uzņēmumos. Nākamais solis, ko vēlamies īstenot, ir ciešāka sadarbība un mijiedarbība starp profesionālās un augstākā izglītības iestādēm, tādējādi nodrošinot loģisku izaugsmi,” uzsver Santa Graikste.
Darba devēji novērtē potenciālā darbinieka praktisko pieredzi un iegūtās zināšanas, turklāt, nozarē izteikti trūkst darbinieku, kuri ieguvuši profilējošu izglītību un pēc augstskolas beigšanas palikuši profesijā. Mūsdienu darba tirgus pieprasa profesionālismu, tāpēc kā profesionālā vidējā, tā augstākā izglītība vairo karjeras izaugsmes iespējas arī apkalpojošā amatā strādājošiem.
Santa Graikste