Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes Tūrisma pētniecības centra rīkotajā diskusijā par ienākošo tūrismu uzņēmēji un studenti pārrunāja jaunu ienākošā tūrisma tirgu perspektīvas Latvijā. Diskusijā piedalījās vairāki nozares uzņēmumu pārstāvji, kuru darbības sfēra ir ienākošais tūrisms no Francijas, Turcijas un Latīņamerikas valstīm, lielākoties - Brazīlijas. 

Diskusijas dalībnieki atzina, neraugoties uz to, ka neviens no šiem tirgiem nav definēts kā Latvijas prioritārais vai augsti prioritārais ienākošā tūrisma tirgus, uzņēmēji jau šobrīd aktīvi strādā un atzinīgi novērtē to potenciālu. Salīdzinoši lielākais ienākošā tūrisma tirgus ir Francijā - tas ir viens no vadošajiem Eiropā, turklāt, līdz šim tam nav pievērsta pietiekama uzmanība. Tā ir neizmantota iespēja, jo tūristiem no Francijas, līdzīgi kā no citām Dienvideiropas valstīm, Baltija kā reģions šķiet pievilcīgs un kļūst aizvien interesantāks. 

Nedaudz atšķirīga situācija ir ar Turcijas un Latīņamerikas valstu izejošo tūrismu, kur visa iniciatīva Baltijas kā galamērķa popularizēšanā balstās pašu uzņēmēju iniciatīvā. Tā kā nepastāv noteikta valsts politika šo tirgu apgūšanai, uzņēmēji var rēķināties ar salīdzinoši mazāku konkurenci, tomēr tajā pašā laikā nākas saskarties ar vairākiem ierobežojumiem - nav pieejami informatīvie materiāli attiecīgajās valodās un mārketinga izdevumi ir daudzkārt lielāki, jo izmaksas, kuras rada dalība izstādēs un semināros, gulstas tikai uz uzņēmēju pleciem. 

Diskusijas dalībnieku vidū valdība vienprātība - alternatīva tirgus potenciāls Latvijā vismaz pagaidām netiek pienācīgi novērtēts. Strādājot ar tālajiem tirgiem, piemēram, Latīņamerikas valstīm, ir nepieciešama cieša reģionālā sadarbība ne tikai Baltijas mērogā, bet plašāk – piesaistot Poliju vai Skandināvijas valstis. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai radītu bāzi tālākām aktivitātēm tūristu piesaistē Baltijā kā galamērķī. 

Diskusijas noslēgumā nozares pārstāvji, klātesošie studenti un pasniedzēji pauda cerību un vēlmi redzēt vairākas galamērķa attīstības stratēģijas, kuras paredzētu atšķirīgas pieejas tuvajiem - Eiropas tirgiem un tālajiem tirgiem, un kurās tiktu paredzēta plašāka un intensīvāka reģionālā sadarbība, tādejādi attīstot Baltijas valstis kā starptautisku tūrisma galamērķi. 

Esošā Latvijas tūrisma stratēģija tika vērtēta kā veiksmīga, taču to būtu nepieciešams pilnveidot, identificējot plašākas iespējas tieši individuālajiem ceļotājiem un to valstu tūristiem, kuri atgriežas Latvijā, pēc tam, kad jau ir apmeklējuši galvenos piesaistes objektus – Baltijas valstu galvaspilsētas. 

Nozares pārstāvji pauda nostāju, ka vismaz pagaidām Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs nav apzināts jaunu starptautisko tirgu potenciāls, kas, savukārt, liek cerīgi raudzīties Latvijas ienākošā tūrisma nozarē, apgūstot arvien jaunus tirgus.

 

Marta Kive