Konkurences padome (KP) uzraudzībā par zivju un zivju produktu tirdzniecību Rīgas tirgos novēroja, ka šie produkti pastāvīgi tiek tirgoti piecos Rīgas tirgos, kamēr divos no tiem – tirdzniecība tiek nodrošināta periodiski. Starp Rīgas tirgiem līderis zivju un zivju produktu tirdzniecībā ir Rīgas Centrāltirgus.

2016. gadā zivju produktus pastāvīgi tirgoja piecos Rīgas tirgos: Rīgas Centrāltirgū, Vidzemes tirgū, Āgenskalna tirgū, Purvciema tirgū un Lubānas tirgū. Tikmēr divos tirgos – Čiekurkalna un Bolderājas tirgū – telpas netiek iznomātas pastāvīgai zivju produktu tirdzniecībai, un tā notiek dažas reizes mēnesī.

Analizējot datus par Rīgas Centrāltirgu, KP secina, ka kopš 2013. gada zivju paviljonā ir pieaugošs nomniekus skaits, kas liecina, ka ir palielinājusies konkurence, tajā skaitā cenu konkurence. Vienlaikus KP novēro, ka šajā laika periodā Rīgas Centrāltirgū ir notikusi arī tirdzniecības platību koncentrēšanās. Proti, 2016. gadā ir vairāki lieli tirdzniecības platību nomnieki, kamēr 2013. gadā bija viens izteiks līderis.

Lielākie nomnieki zivju paviljonā bieži nomā vairākas tirdzniecības platības. KP ieskatā tas pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka konkurējošo tirgotāju ir daudz vairāk nekā to patiesais skaits. Ņemot vērā, ka atsevišķās viena tirgotāja tirdzniecības vietās zivju produkti tiek tirgoti par vienādu cenu, tas var radīt arī maldīgu priekšstatu, ka ir notikusi vienošanās par cenām.

Vērtējot nomas maksas piemērošanas principus, KP secināja, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā tirdzniecības vietas nomas maksa ir augstāka nekā citos Rīgas tirgos, kas varētu būt izskaidrojums ar šī tirgus statusu – tā ir nozīmīga iedzīvotāju iepirkšanās vieta, kur ir pieejams plašs zivju un citu preču sortiments. Vairākumā gadījumu Rīgas Centrāltirgus nomnieki nav interesējušies par tirdzniecības iespējām citos Rīgas tirgos, jo uzskata, ka tas nav rentabli un tie nespēj konkurēt ar šo tirdzniecības vietu apkārtnē esošajiem lielveikaliem. Tajā pašā laikā KP neguva informāciju, ka uzņēmēji, kas tirgo zivju produktus mazajos tirgos, vēlētos uzsākt darbību Rīgas Centrāltirgū.

KP nekonstatēja būtiskas barjeras, kas uzņēmējiem liegtu savu produkciju tirgot Rīgas Centrāltirgū. Tomēr, ņemot vērā, ka zivju paviljona nomniekiem nomas maksa ir salīdzinoši nozīmīgs izmaksu postenis, tā varētu tikt vērtēta kā barjera ienākšanai tirgū.

Paula Vilsone