Situācija pasaules pārtikas tirgū un cenu līmeņi
Globālā Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija ir veikusi pētījumu, lai noskaidrotu pārtikas patēriņa groza kopējās vērtības izmaiņas sākot no 2007. gada, kā arī atsevišķu patēriņa pārtikas preču cenu izmaiņas sākot no 2010. gada.
Ja runā par pārtikas patēriņa groza vērtību, tad ir vērojama konkrēta tendence – sākot no 2007. gada cenu indekss ir pakāpeniski kāpis, līdz 2008.gadam, kad cenas ir strauji kritušās. Šis ir bijis vienīgais cenu līmeņa kritums pa šiem 4 gadiem. No tā brīža, tas ir, no 2009. gada, cenas ir tikai un vienīgi kāpušas ar nelieliem īslaicīgiem kritumiem, cenu līmenis ne brīdi nav atgriezies tur, kur tas bija 2007. gada sākumā.
2011. gadā ir vērojama relatīva stabilitāte. Cenu līmenis ir tik augsts kā nekad agrāk, tomēr tajā pašā laikā tam nav tendence strauji kāpt, kā tas vērojams iepriekšējos 4 gados, ar nelieliem pacēlumiem un kritumiem tas turas aptuveni vienā līmenī.
Ir apskatītas arī 5 produktu grupu – gaļas, piena produktu, graudaugu, cukura, eļļas un taukvielu - cenu izmaiņas sākot no 2010. gada jūlija līdz šī gada jūlijam.
Viszemākā cena šobrīd ir gaļai, tā kāpj, taču ļoti minimāli, tas pats attiecas uz piena produktiem.
Eļļas un taukvielas un graudaugi cenu līmenī ir augstāk, taču to cenas šobrīd pakāpeniski krīt.
Un tagad Eiropas Komisijas šī brīža visvairāk apsriestā situācija – tas ir par cukura cenām. Cukura cenu līmeņa kāpums, sākot no 2010. gada jūlija līdz šī gada janvārim raksturots kā „dramatisks”, cenu ziņā aiz sevis atstājot visus iepriekšminētos produktus.
Līdz maijam cukura cena kritās, taču jūnijā atkal uzsāka strauju kāpumu. Eiropas Komisijā tas radījis bažas par kāpumu, kas varētu pārspēt šī gada janvāra cenu cukuram.
Līdz ar to Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu palielināt cukura kvotas un iepirkt to daudz lielākos daudzumos, gatavojoties uz kārtējo cenu līmeņa pacēlumu.
Ja runā par pārtikas patēriņa groza vērtību, tad ir vērojama konkrēta tendence – sākot no 2007. gada cenu indekss ir pakāpeniski kāpis, līdz 2008.gadam, kad cenas ir strauji kritušās. Šis ir bijis vienīgais cenu līmeņa kritums pa šiem 4 gadiem. No tā brīža, tas ir, no 2009. gada, cenas ir tikai un vienīgi kāpušas ar nelieliem īslaicīgiem kritumiem, cenu līmenis ne brīdi nav atgriezies tur, kur tas bija 2007. gada sākumā.
2011. gadā ir vērojama relatīva stabilitāte. Cenu līmenis ir tik augsts kā nekad agrāk, tomēr tajā pašā laikā tam nav tendence strauji kāpt, kā tas vērojams iepriekšējos 4 gados, ar nelieliem pacēlumiem un kritumiem tas turas aptuveni vienā līmenī.
Ir apskatītas arī 5 produktu grupu – gaļas, piena produktu, graudaugu, cukura, eļļas un taukvielu - cenu izmaiņas sākot no 2010. gada jūlija līdz šī gada jūlijam.
Viszemākā cena šobrīd ir gaļai, tā kāpj, taču ļoti minimāli, tas pats attiecas uz piena produktiem.
Eļļas un taukvielas un graudaugi cenu līmenī ir augstāk, taču to cenas šobrīd pakāpeniski krīt.
Un tagad Eiropas Komisijas šī brīža visvairāk apsriestā situācija – tas ir par cukura cenām. Cukura cenu līmeņa kāpums, sākot no 2010. gada jūlija līdz šī gada janvārim raksturots kā „dramatisks”, cenu ziņā aiz sevis atstājot visus iepriekšminētos produktus.
Līdz maijam cukura cena kritās, taču jūnijā atkal uzsāka strauju kāpumu. Eiropas Komisijā tas radījis bažas par kāpumu, kas varētu pārspēt šī gada janvāra cenu cukuram.
Līdz ar to Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu palielināt cukura kvotas un iepirkt to daudz lielākos daudzumos, gatavojoties uz kārtējo cenu līmeņa pacēlumu.