Jaunā Māra Kučinska vadītā valdība veidojās smagās diskusijās un kompromisu ceļā, tāpēc ļoti interesanti bija papētīt, ko šīs valdības deklarācija nesīs nodokļu politikas jomā, un, cik krasi tā atšķiras no tiem solījumiem nodokļu sfērā, kas bija ietverti iepriekšējās valdības deklarācijā?

Solītajā prognozējamā politikā iztrūkst prognozējamības 

Nodokļu politikas izmaiņas iet roku rokā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, tāpēc nodokļu politikai jābūt prognozējamai, izmaiņas nevar būt pēdējā brīža pasākumi. 

Šķietamas nelielas izmaiņas kādā no nodokļu likmēm, realitātē uzņēmējam var izrādīties liela summa, un, ja uzņēmējs nespēj savlaicīgi sagatavoties šādām izmaiņām, tās var izraisīt būtiskas problēmas uzņēmuma naudas plūsmā un pat maksātnespēju. 

Lai gan abās salīdzināmajās deklarācijās minēts, ka tiks nodrošināta līdzsvarota, paredzama un prognozējama nodokļu politika, pēdējā budžeta pieņemšanā īstenotās nodokļu izmaiņas ne tuvu nebija prognozējamas. 

Augsti IKP mērķi  

Pievēršoties Māra Kučinska valdības deklarācijai, konkrēti punktiem, kas veltīti nodokļu politikai, jāsaka, ka jaunā deklarācija varētu būt lielisks turpinājums iepriekšējai, pie nosacījuma, ja visi punkti tiks īstenoti, lai gan punkts, ka 2018. gadā tiks sasniegts 1% nodokļu iekasējamības pieaugums pret IKP, šķiet ļoti augsts mērķis, kas rada bažas par tā sasniedzamību. 

Joprojām ceram uz Pasaules Bankas Laimes Lāci

Jaunajā deklarācijā minētā nodokļu sistēmas izvērtēšana, ko īstenos Pasaules Banka, būtībā ir Laimes Lāča gaidīšana. No vienas puses, izvērtējumu varētu veikt arī vietējie eksperti, taču jaunā valdība apriori jau paredz, ka pie mums nav neieinteresētu un objektīvu vietējo ekspertu.

Tam klāt pievienojas vēl lielas cerības, ka Pasaules Bankas eksperti sniegs ne tikai vērtējumu, bet arī ieteikumus, kurus mēs varētu īstenot, lai gan realitātē līdz īstenošanai visticamāk netiksim, jo, kā liecina pieredze, šos ieteikumus visticamāk izvērtēs arī vietēji eksperti. 

Neizpaliek arī tradicionālie solījumi 

Lasot deklarācijas, rodas secinājums, ka punkts „Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu” ir kļuvis par tradīciju, kuram vienkārši jābūt iekļautam deklarācijās un partiju programmām. Visu cieņu, jaunajai valdībai, arī šoreiz līnija ir ieturēta un tradicionālais teiciens – iekļauts. 

„Atbalsts” mikrouzņēmumiem sāksies ar nodokļu likmes paaugstināšanu 

Jaunās deklarācijas punkts par mazajiem un sīkajiem uzņēmumiem ir krasās pretrunās ar realitātē notiekošo, proti, deklarācijā minēts, ka „tiks izstrādāts jauns nodokļu un darbības nosacījumu regulējums mazajiem un sīkajiem (mikro) uzņēmumiem to darbības sākumposmā (likumprojekts par atbalstu iesācējuzņēmumiem)”, savukārt, realitātē no 2017. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 euro būs 15%, ko papildinās arī vairāki ierobežojumi mikrouzņēmumu darbībā. Tāds, lūk, atbalsts iesācējuzņēmumiem! 

Turpināsim cīnīties ar sekām, nevis cēloņiem 

Nevarēju nepamanīt arī deklarācijā ietverto punktu, kas vēsta par stingrākiem sodiem par „aplokšņu algām” – sods, nenoliedzami, ir jāpiemēro, bet jācīnās arī ar cēloņiem, ne tikai ar sekām. Kur aug kājas aplokšņu algām? 

Reģistrējoties portālā latvija.lv ar savas internetbankas datiem, ikviens strādājošais, sevišķi pusmūžā esošais, var redzēt savu nākotnes pensiju. Pieļauju, ka daudzi strādājošie, paskatoties šīs summas, aizdomājas, ka, iespējams, aplokšņu algas nemaz nav tik slikta ideja. Nākotnes iespējamā pensija mazina darba ņēmēju noraidošo attieksmi pret aplokšņu algām, attiecīgi, būtu jāveic izmaiņas normatīvos aktos, kas sekmētu šīs summas palielinājumu.

Ir uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, bet salīdzinoši mazu darbinieku skaitu, jo juridiski darbinieki tiek noformēti kā ārpakalpojuma sniedzēji, un tas rada apburto loku – maz sociālo iemaksu budžetā, kas nozīmē mazu sociālo budžetu un mazas pensijas. No šī loka mums jācenšas izkļūt!

Nenoliedzami, jaunajai deklarācijai ir arī savi plusi, piemēram, plānots paplašināts reversā PVN piemērošanu, ko izstrādāja jau iepriekšējā valdība. Tas priecē, jo, īstenojot šo punktu, nebūs vietas PVN izkrāpšanas shēmām. Deklarācijā vairākkārt minēti tādi termiņi kā 2018. gads un 2020. gads, kas nozīmē cerību uz darbu turpinājumu arī pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. 

Prieks, ka šai valdībai ir ilgtermiņa skatījums un mēs vairs nedzīvojam vienai dienai. Vienmēr jāraugās uz priekšu, jo valsts taču ir kā liela ģimene, un ģimene vienmēr plānoto savu nākotni! Atliek vien novēlēt jaunajai valdībai, lai izdodas īstenot kaut daļu no iecerētā! 

Autore: Mg.oec., Mg.paed., Anna Medne