Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu par nepieciešamo finansējumu uztura bagātinātāju uzraudzībai un kontrolei, kā arī sabiedrības izglītošanai, ko ceturtdien, 24.martā, izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. 

Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem Latvijas tirgū vidēji gadā tiek laisti vairāk nekā 500 jauni uztura bagātinātāji (UB). Diemžēl aizvien biežāk konstatēti gadījumi, kad tirdzniecībā, tostarp internetā, piedāvā nereģistrētus UB, kas nav iekļauti PVD reģistrā. 

Varētu pieņemt, ka nelegālās darbības veic cilvēki, kas gan reģistrētus, gan arī nereģistrētus UB regulāri iegādājas ar dažādu tīmekļa vietņu starpniecību it kā pašpatēriņam, bet patiesībā realizē tālāk citām personām, izmantojot reklāmu vai viltus profilus sociālajos tīklos. 

Tomēr, veicot kontroles tirgū, ir konstatēts, ka arī tirdzniecībā esošo UB marķējums un reklāmas informācija neatbilst uztura bagātinātāju reģistrā esošajai informācijai un uztura bagātinātāju marķējumā, noformējumā vai reklāmā bieži ir lietotas neatļautas veselīguma un uzturvērtības norādes. 

Tāpat pietiekami bieži konstatētas tādas neatbilstības kā neatļautu farmaceitisko vielu klātbūtne, neatbilstoši augi un augu daļas, pārsniegts pieļaujamais smago metālu daudzums, mikrobioloģiskais vai ķīmiskais piesārņojums u.tml. 

Lai nodrošinātu regulāras uztura bagātinātāju tematiskās kontroles, pārtikas inspektoriem ir rūpīgi jāgatavojas kvalitatīvām un detalizētām kontrolēm, kā arī PVD jāapmāca savi inspektori. 

Tāpat regulāri nepieciešams veikt laboratoriskas analīzes, bet vienas uztura bagātinātāja sastāvdaļas noteikšana izmaksā no 200 līdz 350 eiro, dažu sastāvdaļu noteikšanas izmaksas var būt pat līdz 400 eiro, un paraugi bieži vien jāanalizē citu ES dalībvalstu laboratorijās. 

PVD uzskaitē un uzraudzībā 2015.gadā bija iekļauti 15 273 pārtikas tirdzniecības uzņēmumi un 37 uztura bagātinātāju ražošanas uzņēmumi. UB kontroli PVD robežkontroles inspektori veic arī uz ES ārējās robežas. Efektīva uztura bagātinātāju uzraudzība un kontrole kopumā ietver trīspakāpju uztura bagātinātāju laboratoriskos izmeklējumus: pirmstirgus kontroli (pārbaudi), UB aprites kontroli (pārbaudi) iekšējā tirgū un UB kontroli uz valsts ārējās robežas. 

Pašreizējais PVD uzturētais UB reģistrs satur informāciju par uztura bagātinātājiem, kas tiek laisti Latvijas tirgū, ir izstrādāts 1999. gadā un joprojām tiek atjaunināts. 

Diemžēl reģistra tehniskais risinājums nepieļauj papildu informācijas lauku pievienošanu, informācijas grupēšanu un esošo lauku modificēšanu, kā arī informācija nav atjaunināma ar jaunākajām programmatūras versijām. 

Turklāt pašreizējais reģistrs nespēj nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar patērētājiem un specifisko pārtikas produktu apritē iesaistītajām personām. Tas viss liecina, ka jāveido jauna UB informācijas sistēma ar mūsdienīgām iespējām un detalizētu vairāklīmeņu piekļuvi informācijas ievadei un aplūkošanai.

Vienlaikus nepieciešama arī sabiedrības informēšana par UB, publicējot zinātniski pamatotu informāciju un aktīvi informējot par nereģistrētiem un neatbilstošiem uztura bagātinātājiem, kuru lietošana var kaitēt veselībai. 

Šo misiju līdztekus PVD veiks arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kurš apņēmies sagatavot reklāmas kampaņu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. 

Lai varētu visus nepieciešamos darbus nodrošināt, PVD un PTAC uztura bagātinātāju uzraudzības un kontroles, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai 2017. gadā papildus būs nepieciešami 338 660 eiro, bet 2018. un 2019. gadā – 210 660 eiro ik gadu. 

Informatīvais ziņojums par nepieciešamo finansējumu uztura bagātinātāju uzraudzības un kontroles, kā arī sabiedrības izglītošanas jomā stāsies spēkā pēc tā akceptēšanas valdībā un publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. 

Rūta Rudzīte