Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka vidējā termiņā piena ražošana Eiropas Savienībā nedaudz palielināsies, pieaugs arī siera ražošana un patēriņš, taču sviesta sektorā gaidāms kritums. 

Vidējā termiņā (no 2005. līdz 2012.gadam) procesus piena sektorā joprojām noteica arvien pieaugošais globālais pieprasījums pēc piena produktiem, ko ietekmēja ne tikai ienākumu pieaugums dažādos pasaules reģionos, bet arī izmaiņas patērētāju izvēlē, dodot priekšroku piena produktiem. Iedzīvotāju skaita pieaugums, ēšanas paradumu maiņa uz "rietumniecisku" stilu vairākās attīstības valstīs stimulēja piena produktu patēriņu, jo īpaši Āzijā un Latīņamerikā.

Prognozēs saka, ka piena ražošanas apjomi Eiropas Savienībā vidējā termiņā nedaudz pieaugs līdz ar piena kvotu palielinājumu, un tiek lēsts, ka 2015.gadā saražotā piena apjoms būs 143,4 miljoni tonnu –vecajās dalībvalstīs saražojot 121,4 miljonus tonnu, bet ES-10 22 miljonus tonnu. Jaunajās dalībvalstīs, kas no kopējā piena ražošanas apjoma ES aizņem 15%, piena ražošana vidējā termiņā paliks stabila - 22 miljonu tonnu robežās.

Savukārt sviesta ražošana vidējā termiņā pakāpeniski samazināsies, jo arvien vairāk piena tiks izmantots siera un citu piena produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanai, kā arī zemāko tirgus un intervences cenu dēļ. Attiecīgi arī sviesta patēriņš uz vienu cilvēku pakāpeniski samazinās, neskatoties uz to, ka pēdējos gados bija vērojama tendence patēriņa apjomam stabilizēties. Patēriņa apjomus gan nozīmīgi ietekmē konditorejas nozare, jo 25% no patērētā apjoma tiek iztērēts tieši konditorejā. 2012.gadā sviesta patēriņš vecajās dalībvalstīs uz vienu iedzīvotāju tiek lēsts ap 3,9 kg tagadējo 4,2 kg vietā, bet jaunajās dalībvalstīs 2012.gadā tie būs aptuveni 3,4 kg.

Siera ražošanā tiek izmantoti gandrīz 40% no piena piegādēm Eiropas Savienībā, un galvenokārt tā koncentrējas četrās valstīs – Vācijā, Francijā, Itālijā un Nīderlandē, kuras saražo apmēram 75% siera Eiropas Savienībā.

Latvijā vidējais siera patēriņš ir salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm ir mazs - vidēji viens cilvēks gadā apēd sešus kilogramus siera. Saskaņā ar  Eiropas Savienības (ES) pētījumu metodiku,  siera patēriņā uzskaita arī biezpienu, ko ES  uzskata par svaigo sieru.

12 kg  gadā un vēl  kopā ar biezpienu, salīdzinot ar citām ES valstīm, tas ir maz,  vajadzētu apēst vismaz 35 kg gadā. Diemžēl 60% Latvijas cilvēku nevar atļauties pirkt sieru tik, cik viņi vēlētos. Turklāt daudzi, pašiem nezinot, pērk siera produktus, kam pievienoti augu tauki. Labāk tomēr būtu pirkt mazāk, bet īstu sieru, nevis siera produktu.

 Vislielākais piena produktu patēriņš ir Kurzemē, pēc tam seko Latgale, tad aptuveni vienādās pozīcijās atrodas Rīga un Vidzeme. Kopējais piena produktu patēriņš Latvijā uz vienu cilvēku ir 85 kg, tajā sk. saldējums. 

Baltijas jūras reģiona valstīs, tai skaitā, Latvijā, populārākās saldējuma garšas ir vaniļas, šokolādes un zemeņu.

Pēdējo 3 gadu laikā  ir audzis pieprasījums tieši pēc krējuma saldējuma, kā arī vispieprasītākais saldējuma iepakojums ir tā dēvētā ģimenes paka.

Lielākais saldējuma patēriņš 2009.-2011. gadā no Baltijas jūras reģiona valstīm ir Somijā, kur gadā viens iedzīvotājs patērē 14 litrus saldējuma, pēc tam seko Norvēģija un Zviedrija ar attiecīgi 13 un 12 litriem saldējuma gadā. No Baltijas valstīm visvairāk saldējumu gadā patērē igauņi - deviņus litrus gadā. Lietuvieši gadā patērē septiņus litrus saldējuma, savukārt latvieši - piecus. Vismazākais saldējuma patēriņš gadā uz vienu iedzīvotāju ir Polijā - divi litri.

Tūristi, kuru apmeklē Latviju visvairāk iecienījuši saldējumu ar krējuma garšu.

Horeca.lv