2017. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,08 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,0 % vairāk nekā 2016. gada maijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,2 % un importa vērtība – par 12,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Maijā Latvija eksportēja preces 936,9 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,15 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,0 % (2016. gada maijā – 45,7 %).

Šī gada piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 9,78 miljardus eiro – par 876,3 milj. eiro jeb 9,8 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,4 miljardus eiro (palielinājums par 332,4 milj. eiro jeb 8,2 %), bet importa – 5,37 miljardu eiro (pieaugums par 543,8 milj. eiro jeb 11,3 %

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju:

-       pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 21,0 milj. eiro jeb 33,7 %,

-       koka un koka izstrādājumu eksports lielāks par 10,8 milj. eiro jeb 7,0 %,

-       dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 10,2 milj. eiro jeb 34,5 %,

-       mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksportslielāks par 9,8 milj. eiro jeb 6,4 %,

-       parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 9,6 milj. eiro jeb 10,6 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju:

-       pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 29,2 milj. eiro jeb 36,5 %,

-       minerālproduktu imports lielāks par 25,2 milj. eiro jeb 29,2 %,

-       mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 22,7 milj. eiro jeb 10,6 %,

-       parasto metālu un to izstrādājumu imports lielāks par 20,2 milj. eiro jeb 25,5 %,

-       satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 32,1 milj. eiro jeb 24,0 %.

Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (6,4 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,5 % no importa kopapjoma), Vācija (11,2 %), Polija (9,1 %) un Igaunija (8,4 %).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā maijā veidoja 8,2 %, bet importā – 6,1 %.

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2017. gada maijā salīdzinājumā ar 2016. gada maiju ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums par 6,5 milj. eiro jeb 35,3 %, kā arī svaigu vīnogu vīna eksporta palielināšanās par 3,4 milj. eiro jeb 87,0 %. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 15,0 milj. eiro jeb 73,8 %.

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa palielināšanos 2017. gada maijā salīdzinājumā ar 2016. gada maiju ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu importa pieaugums par 6,2 milj. eiro jeb 52,5 %, kā arī svaigu vīnogu vīna importa kāpums par 2,3 milj. eiro jeb 44,4 %. Tajā pašā laikā sauszemes transporta līdzekļu un to daļu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 9,0 milj. eiro jeb 18,2 %.

Avots:CSP