Visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā, secināts jaunākajā Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) veiktajā pētījumā. 

No tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 - 45 gadiem. Analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, nākas secināt, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1–3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, savukārt 13,4% Rīgā pavada 1 - 2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Izpētot iecienītākās tūristu nakts mītnes, redzams, ka lielākais vairums viesu dzīvo viesnīcās, priekšroku dodot četru zvaigžņu viesnīcām - to norādīja 56% aptaujāto, 33% izvēlas apmesties trīs zvaigžņu viesnīcās, savukārt 10% aptaujāto izvēlas piecu zvaigžņu viesnīcas. 

“Mūsu pētījumā apskatīts kāds iepriekš maz analizēts jautājums, proti, cik daudz pilsētas viesu izvēlas apmesties nevis viesnīcās, bet alternatīvās apmešanās vietās. Pārsteidzoši, ka 27% no visiem tūristiem apmetas pie radiem un draugiem vai izvēlas īrēt apartamentus. 

Interesanti, ka viesi no Krievijas pat 42% gadījumu izvēlas neizmantot viesnīcu pakalpojumus. Līdz šim vienīgā oficiālā statistika par tūristu skaitu Rīgā ir viesnīcu sniegtie dati, bet šī pētījuma dati atklāj, ka patiesasais tūristu skaits Rīgā ir vēl lielāks, jo viesi, kas īrē apartamentus vai apmetas pie draugiem nav iekļauti pašreizējā oficiālajā statistikā,” skaidro RTAB valdes locekle Vita Jermoloviča. 

Ceļotāju vidējie izdevumi dienā, kas tiek tērēti neieskaitot izmitināšanas un transporta pakalpojumus, uzturēšanās laikā mērāmi 74,86 eiro apmērā. 

Visvairāk naudas Rīgā tērē Norvēģijas iedzīvotāji – 122,66 eiro, kam seko Beļģijas iedzīvotāji ar 100,59 eiro, savukārt vismazāk naudas iztērē lietuvieši – 48,01 eiro dienā. 

Populārākais izmantotais transporta veids nokļūšanai Rīgā ir lidmašīna, to norādīja 57% aptaujāto, personisko automašīnu izmantojuši 18%, savukārt autobusu – 14%. Papildus jau norādītajiem transporta veidiem, ārvalstu viesi izmanto vilcienu (4%), prāmi (7%), kā arī citus transporta veidus (1%). 

Pētījumā noskaidoti arī ārvalstu tūristu galvenie ceļojuma motīvi. Visbiežāk jeb 40% aptaujāto norādījuši atvaļinājumu Latvijā, 14% - nedēļas nogali Rīgā, savukārt 12% uz Rīgu devušies apmeklēt radus un draugus. 

Stabili augoša niša ir darījumu tūrisms, to kā galveno ceļojuma motīvu norādīja 13% respondentu. Visbiežāk darījumu tūrismu, kā ceļojuma mērķi norādījuši Norvēģijas, Beļģijas un Krievijas iedzīvotāji.

“Mums jau ir daudz zināšanu un priekšstatu par to, kas tūristus piesaista Rīgai un kas viņiem šeit visvairāk interesē. Taču ar šo pētījumu mēs vēlējājiem uzzināt vairāk un iegūt uz statistikas datiem balstītu informāciju. Protams, iemesli, kādēļ tūristi ierodas Rīgā nav liels pārsteigums – visvairāk pie mums viesojas ar mērķi pavadīt atvaļinājumu vai nedēļas nogali.

Īpašs prieks un gandarījums, ka darīju tūrisms ir stabili augoša niša un Rīgu kā konferenču un pasākumu organizēšanas vietu izvēlas arvien vairāk lielas starptautiskas kompānijas,” komentē V.Jermoloviča.

Pētījumā secināts, ka būtiskākie faktori izvēloties ceļojumu uz Rīgu ir pieejamība, kopējās ceļojuma izmaksas un Rīgas kā ceļojuma galamērķa tēls.

“Protams, fakts, ka pie iemesliem, kādēļ ceļotāji izvēlējās Rīgu, tie norādījuši pilsētas tēlu, ir vislielākais gandarījums. Piecus gadus gan ar reklāmas, gan ar sabiedrisko attiecību kampaņu palīdzību esam rādījuši Rīgu ārzemniekiem kā aizraujošu un dinamisku pilsētu, un pētījums parāda, ka mūsu stratēģija ir attaisnojusies - arvien vairāk pilsētas viesu iekļauj Rīgu "must see" pilsētu sarakstā.” piebilst V.Jermoloviča.

Pētījums sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinātnisko institūtu veikts laika posmā no 15.maija līdz 15.septembrim un tajā aptaujāti 1852 tūristi no vairāk nekā 20 valstīm.

Anna Blaua

RTAB sabiedrisko attiecību projektu vadītāja