Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR veic nozīmīgus Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa pētījumus dažādām iedzīvotāju grupām, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus un novērtētu ar tiem saistītos riskus.

 

BIOR eksperti ir pētījuši un veikuši riska izvērtējumu kūpinātai un grilētai gaļai, bērzu sulām, ir uzkrāti dati par Latvijas iedzīvotāju sāls patēriņu un citām produktu grupām. Patēriņa datus izmanto Eiropas Pārtikas nekaitīguma  iestāde (EFSA), kura sniedz savu zinātnisko viedokli Eiropas Komisijai likumdošanas grozījumu veikšanai.

 

Svarīgākie secinājumi:

-    Lai arī, vērtējot pēc uzņemtās enerģijas daudzuma, šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji uzņem atbilstošu daudzumu kilokaloriju, tomēr mērījumi liecina, ka uzņemtais enerģijas daudzums netiek iztērēts.

-    Uztura bagātinātājus lieto 13% Latvijas iedzīvotāju. Uztura bagātinātājus būtiski vairāk lieto sievietes, kā arī cilvēki, kuru darbs prasa garīgu piepūli. Rīgas iedzīvotāji uztura bagātinātājus lieto biežāk, nekā ārpus galvaspilsētas dzīvojošie.

-    Latvijas iedzīvotāji dienā ar uzturu uzņem 8,8 g sāls (sievietes – 6,2 g, bet vīrieši – 10,7 g), kas ievērojami pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas rekomendētos 5 g sāls dienā.

-    Kūpinātus un grilētus produktus savā uzturā būtiski vairāk iekļauj: vīrieši, vidēja vecuma (36-50 gadi) iedzīvotāji, iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus Rīgas. Kūpināti vai grilēti gaļas vai zivju produkti veido nepilnus 30% no kopējā dienā uzņemtā gaļas daudzuma.

-    Katru dienu viena ceturtā daļa zēnu un viena piektā daļa meiteņu pirmsskolas vecumā apēd vismaz vienu biezpiena sieriņu dienā. Šis  ir uzskatāms par vienu no iecienītākajiem našķu produktiem pirmsskolas vecuma bērnu vidū, kas mazākajiem bērniem nodrošina gandrīz 10% no dienas kopējā uzņemtā enerģijas daudzuma.

-    Skolēnu iecienītākais našķis ir smalkmaizīte - 30% skolēnu tās ēd katru dienu.

-    Bērzu sulu analīžu rezultāti rāda, ka sulas satur augstu mikro- un makroelementu koncentrāciju. Tās var izcelt kā labu kālija, mangāna, cinka un dzelzs avotu ar nosacījumu, ka tās tecinātas izvērtējot apkārtējās vides kvalitāti.

 

BIOR eksperti izvērtējuši programmu “Augļi skolai”, aptaujājot skolēnus, vecākus, kā arī augļu un dārzeņu piegādātājus. BIOR ekspertu uzdevums bija ne tikai veikt aptauju un iegūt datus par augļu un dārzeņu patēriņu un tā izmaiņām piecu gadu laikā, bet arī vērst uzmanību uz programmas gaitas organizatorisko pusi, iespējamiem trūkumiem, kā arī sagatavot ieteikumus turpmākiem programmas uzlabojumiem. (Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādēm, projekta „Augļi skolai” izvērtējumu veic neatkarīgi eksperti. Jau otro reizi pēc kārtas šāds pētījums tiek uzticēts BIOR.)

 

Svarīgākie secinājumi par programmu "Augļi skolai":

 

- Latvijas skolēnu augļu un dārzeņu patērinš piecu gadu laikā ir audzis – no piecām līdz sešām reizēm nedēļā – taču tas joprojām nav pietiekams, jo augļi un dārzeņi netiek ēsti katru dienu, lai arī ieteicamais apjoms ir 5 porcijas dienā.

- Skolēnu augļu un dārzeņu ēšanas paradumus ietekmē ģimenes ieradumi – jo biežāk ģimene kopīgi iepērkas, gatavo un arī ietur maltītes, jo biežāk bērni savā uzturā iekļauj augļus un dārzeņus.

 

Informācijas avots: Zinātniskais institūts "BIOR"