Pēc atgriešanās no pēdējos gados lielākās lauksaimnieku masu demonstrācijas, kas šīs nedēļas sākumā norisinājās Briselē (Beļģija), Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) piensaimniecības kooperatīvu vadītājas norāda uz nepieciešamību nekavējoties rast gan īstermiņa un ilgtermiņa risinājumus piena nozares krīzei.

 

Mirdza Feldmane, LLKA valdes locekle, LPKS “Pienupīte” valdes priekšsēdētāja:

Pasākums mums, Latvijas piena kooperatīvu pārstāvjiem, tiešām šķita ļoti iespaidīgs – milzīgās cilvēku masas, traktori, ugunskuri, un uz katra stūra ievērojams daudzums policisti, kuri pielietoja arī dažādas metodes karstasinīgāko protestēju savaldīšanai! Bija liela vienotības sajūta ar pārējo Eiropas valstu lauksaimniekiem, tajā pašā laikā pretrunīgas emocijas izraisīja Vācijas pārstāvju plakāts ar prasībām par piena cenu – vismaz 50 eirocentus, kamēr Latvijā cena jau ilgstoši turas ap 18-20 eirocentiem! 

Ja Eiropas Komisija tiešām sniegs solīto atbalstu, mēs būsim kaut ko panākuši, to skaitā ar šo masu demonstrāciju, taču tas ir tikai ielāps. Mēs no EK gaidām ilgtermiņa stratēģiju piensaimniecības attīstībai, un pareizākais veids būtu kooperācijas stiprināšana, atbalsta novirzīšana caur kooperatīviem. Iespējams, ir vērts apsvērt intervences cenas paaugstināšanu.

Ilze Aizsilniece, LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece, LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja:

Ar nepacietību gaidām, kāds būs Eiropas Komisijas lēmums par solīto 500 miljonu eiro sadali starp dalībvalstīm. Ļoti ceru, ka šajās dienās tik bieži piesauktā Eiropas Savienības solidaritāte, uz kuru mūs bēgļu jautājumā mudina “vecās” ES dalībvalstis, tiks ievērota arī šajā situācijā, un tās dalībvalstis, kas no Krievijas noteiktā pārtikas embargo, ir cietušas visvairāk, Baltijas valstis – saņems adekvātu kompensāciju. 

Mūsu lauksaimniecībai un kooperācijai nav tik sena vēsture, lai mēs būtu varējuši uzkrāt līdzekļus tik smagu krīžu pārvarēšanai. Šobrīd situācija ir kritiskākā, kādu piena nozare Latvijā līdz šim ir piedzīvojusi, piensaimniecības ir sākušas bankrotēt viena pēc otras. 

Mēs apzināmies, ka dēļ ģeopolitiskās situācijas mūsu valsts budžeta prioritāte ir aizsardzība, un tādēļ mūsu valdība nevar ar plašu žestu iedot lauksaimniecībai tādas summas kā Francijas valdība. Tādēļ mūsu vienīgā cerība ir Eiropas Savienības budžets un solidaritāte grūtā brīdī.