PVN samazināšana svaigajiem pārtikas produktiem sniegtu būtisku finansiālu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem un ekonomiskās lejupslīdes laikā, veicinātu kvalitatīvas, svaigas  un veselīgas pārtikas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kā arī būtisku stiprinātu pašmāju ražotāju konkurētspēju,  secināts “Maxima Latvija”, partnerorganizāciju un LLU pētnieku diskusijā par samazinātā PVN ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Latvijas Republikas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards apgalvo: “Līdzšinējā pieredze rāda, ka PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas uz trīs gadu periodu tika ieviesta 2018.gadā, ir devusi lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Balstoties uz Zemkopības ministrijas datiem, nozares preču un pakalpojumu apgrozījums ir palielinājies par 9,4%, tai pat laikā pieaugot arī vidējam atalgojumam nozarē par 9-10%. Papildus tam tirgus uzraudzība Baltijas valstu veikalu tīklos liecina, ka, pateicoties 5% PVN pilotprojektam Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem,  cenas ir samazinājušās par 11,7%.“

Platformā manabalss.lv kopš augusta sākuma uzsākta parakstu vākšana par samazinātās PVN likmes piemērošanu svaigai gaļai, zivīm, piena produktiem un olām, vienlaikus  saglabājot to Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Kā vairākkārt uzsvēra diskusijas dalībnieki - rosinātās izmaiņas likumdošanā ir likumsakarīgs un akūti nepieciešams solis, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu, vairotu iedzīvotāju labklājības līmeni, vienlaikus mazinot nabadzības slieksni. To pierāda arī īstenotā PVN samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

“Ik dienu mūsu veikalos visā Latvijā iepērkas 300 000 cilvēki un no TOP 10 pirktākajiem produktiem  aptuveni 70% veido svaigie pārtikas produkti, galvenokārt, tieši Latvijas vietējo ražotāju produkcija. Lielākā daļa iedzīvotāju Latvijā ir pārliecināti, ka vietējie produkti ir kvalitatīvāki un garšīgāki, taču tai pat laikā iedzīvotājiem ir svarīga produktu cena - vairāk nekā 70% Baltijas valstu iedzīvotāji ir atzinuši, ka viņu pārtikas izdevumi ir auguši, savukārt 63% klientu katru dienu  meklē veidus kā tērēt mazāk. Tas, kā mēs varam sniegt atbalstu mūsu klientiem un sabiedrībai kopumā, ir iestāties un parakstīties par PVN likmes samazināšanu un virzīt šo iniciatīvu īstenošanai dzīvē,” stāsta “Maxima Latvija” korporatīvais vadītājs Jānis Vanags. 

“PVN samazinātā likme pārtikas produktiem jau ilgus gadus darbojas lielākajā daļā Eiropas valstu, bet tāda netiek pielietota tikai 4 ES dalībvalstīs - Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Dānijā. Jau šobrīd PVN likmes samazināšana Latvijas raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ir veicinājusi, ka Latvijā ir zemākās cenas šajās produktu grupās salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. PVN samazināšana ir likumsakarīgs solis, lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, jo, izvērtējot pētījuma datus, Latvijā procentuāli ir viens no zemākajiem sociālās aizsardzības līmeņiem, rēķinot no  IKP tikai 15% apmērā, bet ES dalībvalstīs tas ir vidēji 27%. PVN samazināšana veicinātu ne tikai iedzīvotāju labklājību un rocību iegādāties dažādus svaigas pārtikas produktus, bet  rosinātu veselīga, daudzveidīga un kvalitatīva uztura patēriņu, veicinātu nodarbinātību lauku teritorijā, un radītu iespējas vietējo ražošanas   uzņēmuma attīstībai,”  pauž Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore Irina Pilvere. 

“Latvija ir to četru ES-28 valstu starpā, kurā pārtikai ir vispārīgais PVN 21% apmērā. Visās attīstītajās Eiropas valstīs pārtikai tiek piemērots samazinātais 0–14% PVN. Tā ir rūpe par saviem iedzīvotājiem. Latvijā Valdība un Saeima rūpējas par atsevišķu personu biznesu, jo augsts PVN ir viņu interesēs. Mums ir pieejami fakti par to, ka ir daļa eksportētāju, kuri saņemot PVN pārmaksas, no tās nomaksā darba spēka nodokļus, bet to ieguldījums izglītībā, veselībā, infrastruktūrā ir tikai tik cik darbiniekiem izmaksātās darba algas. Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus Valdībai un Saeimai pieprasīt Eiropas līmeņa 5% PVN pārtikai, parakstoties www.manabalss.lv,” uzsver Guntis Vilnītis, biedrības “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” ģenerāldirektors.

“Mūsu – Latvijas lauksaimnieku – galvenais pienākums ir nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, svaigu un veselīgu pārtiku. Uzskatām, ka, samazinot PVN likmi līdz 5% arī svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kā šo saražoto produkciju padarītu pieejamāku sabiedrībai, tādejādi uzlabojot arī sabiedrības ikdienas ēšanas paradumus. PVN likmes samazināšana šai produktu grupai ne tikai palielinātu šo produktu patēriņu, bet arī mazinātu ēnu ekonomiku un nodrošinātu to, ka iztērētā nauda paliek vairāk tepat Latvijā. Tos, kuri vēl nav nobalsojuši par šo iniciatīvu, aicinām to izdarīt!" atzīst Mārtiņš Trons, biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis.

Jau ziņots, ka pārtikas produktu PVN samazināšanas iniciatīvu virza mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija” sadarbībā ar vadošajām lauksaimnieku  organizācijām – biedrību “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) un biedrību “Zemnieku saeima” (ZSA). Sagaidāms, ka iniciatīvai pievienosies liels skaits jaunu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, ņemot vērā tēmas aktualitāti lejupslīdošas ekonomikas un pirktspējas samazināšanās periodā.  

Liene Dupate-Ugule