Lai arī ir vasaras vidus, un tā pierasti medijos un sociālajos tīklos ir skandalozu ziņu un nozīmīgu aktualitāšu ziņā klusākā sezona, kad informācijas telpu lielākoties piepilda izklaidējoša rakstura saturs par dažādiem ceļojumiem un ēdienu receptēm, šis gads tomēr ir atšķirīgs. Turklāt skaļi notikumi seko viens otram, un to tematiskā amplitūda ir vasarai netipiski plaša –gan ekonomikas jomā (nodokļu reforma), gan politikā (t.s. “Rīdzenes sarunas”),gan arī sociālajā sfērā (ģimenes ārstu streiks).Taču, lai cik būtiska no sabiedrības viedokļa būtu tēma, publiskajā telpā aktīva interese par to ir vērojama nedēļu, varbūt divas, un tad šī interese pamazām noplok, dodot vietu jaunām aktualitātēm.

Tā nu par vienu no pēdējo dienu plašāk apspriestajiem tematiem negaidīti ir kļuvusi Vācijas mazumtirdzniecības tīkla "Lidl" ienākšana Latvijā. Šis fakts ir izsaucis ne tikai plašu rezonansi, bet arī sadalījis sabiedrību divās polārās frontēs – kvēlos atbalstītājos un krasos noliedzējos, un abu flangu viedoklim plaši pārstāvēti gan medijos, gan sociālajos tīklos. Argumenti abās pusēs ir visai skaļi. Atbalstītāji akcentē konkurences palielināšanos, un konkurence, kā zināms no ekonomikas teorijas, attīsta tirgu, pazemina cenas, dažādo piedāvājumu un liek saspringt (nejusties pašpārliecināti) citiem tirgus spēlētājiem.

Noliedzēji, kuru rindās ir gan “ierindas pircēji”, gan arī skaidri saskatāmi lobistu viedokļi un pat aktīvi iesaistījusies Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule, savukārt uzsver, ka ““Lidl” ienākšana ir slikta zīme Latvijas ražotājiem un zemniekiem, kam, saskaroties ar citu valstu lēto preču konkurenci, būs grūti realizēt savu produkciju vai arī nāksies to pārdot par ļoti zemām cenām” . Tāpat noliedzēji sūrojas par “Lidl” preču kvalitāti, sortimentu, veikalu iekārtojumu u.tml. 

Latvijā ir visai neveselīga konkurences situācija mazumtirdzniecībā

Es noteikti piederu pie pirmajiem, kuri šo faktu uzskata par pozitīvu notikumu Latvijas mazumtirdzniecībā. Un pat priecātos, ja Latvijā parādītos vēl kādi tirgus spēlētāji, piem., man ir ļoti žēl, ka krīzes ietekmē no Latvijas aizgāja igauņu “Selver” – mūsdienīgs veikalu tīkls ar labu sortimentu.

Tas, kā Latvijā ir visai neveselīga konkurences situācija mazumtirdzniecībā, atspoguļojas ne tikai cenās, kuras mēs ikdienā maksājam par visdažādākajiem pārtikas un plaša patēriņa produktiem. To apliecina arī statistika – 2015. gadā otrais un trešais lielākais uzņēmums (pēc apgrozījuma) Latvijā bija “Rimi Latvija” (785.28 milj. Eiro) un “Maxima” (688.80 milj. Eiro), patālu aiz sevis atstājot pat tādus rūpniecības gigantus kā “Latvenergo” (521.15 milj. Eiro), “Latvijas Gāze”(444.69 milj. Eiro), jebkuru no bankām vai telekomunikāciju uzņēmumiem, kā arī visus citus pārtikas un ikdienas preču mazumtirgotājus Latvijā.

Tāpat jāņem vērā, ka kopumā “Rimi Latvija” un “Maxima” veido ap 60-80% no ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus , un tas ir ārkārtīgi liels apjoms, kura sekas tādā vai citādā veidā izjūt visi Latvijas pircēji un arī pārtikas ražotāji.

Latvijā pieaug interese par tādām pārtikas iegādes formām, kā zemnieku produkcijas tiešās pārdošanas tīkli

Komentāri, kā saka, lieki – nekas cits kā vien konkurences palielināšanās nevar mainīt šo, dažiem tirgus spēlētājiem,tik labvēlīgo stāvokli un iespēju diktēt savus tirgus nosacījumus. Jo ekonomikā (un arī politikā) spēcīgi darbojas vēl viena likumība – tā saucamais “mēroga efekts”, kas nozīmē, ka lieliem spēlētājiem ir nesalīdzināmas priekšrocības savu interešu realizēšanā.

Turklāt jauna mazumtirgotāja ienākšana ir ļoti būtiska tieši situācijā, kad tikko no Latvijas ir aizgājis lielveikalu “Prisma” tīkls, atstājot iespēju vēl vairāk paplašināties abiem jau pieminētajiem tirgus līderiem, ko mēs jau redzam Rīgā.

Tāpat arī neuzskatu, ka pārtikas ražotājiem (gan mazajiem, gan lielajiem) Latvijā ir vērts satraukties. Latvijā arvien pieaug interese par tādām pārtikas iegādes formām, kā zemnieku produkcijas tiešās pārdošanas tīkli, dažādi tirdziņi. Daudzveidīga Latvijas zemnieku produkcija iegādājama arī internetā.Un saprotams, ka “Lidl” nez vai būs konkurents Latvijas mazajiem vai vidējiem pārtikas ražotājiem tādu pircēju acīs, kuriem ir svarīga eko, dabiska vai vietējā pārtika. 

Pieprasījums pēc kvalitatīvas, vietējas izcelsmes pārtikas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē kāpj, arī Latvijā šis segments strauji attīstās, un tajā lielveikalu standarts nav izplatīta pārdošanas forma.Starp citu – varbūt tieši tāpēc, ka šāda tendence ir visur Eiropā, lielajiem starptautiskajiem tīkliem ar tipveida lielo apjomu produkciju, tādiem kā arī “Lidl”, nākas meklēt jaunas tirgus iespējas?Turklāt –jebkurā pārtikas lielveikalā neizbēgami ir arī produkcija ar īsu realizācijas periodu (piena produkti, maize u.c.), kuru pārvadāšana lielos attālumos ir neizdevīga, un te nu paveras iespēja pašmāju “lielajiem” pārtikas ražotājiem.

Tirgus pēc savas būtības ir ļoti mainīga parādība, kas nedrīkst stagnēt

Vienmēr esmu bijusi konkurences atbalstītāja, jo no saviem studiju laikiem esmu labi ielāgojusi būtisku atziņu –“konkurence bīda progresu” (žargonā izsakoties). Tāpat arī jāatceras, ka tirgus pēc savas būtības ir ļoti mainīga parādība, tas nedrīkst stagnēt, jo tas rada dažādas negatīvas sekas. 

Un finālā vēlos pieminēt vēl vienu no biznesa pamatprincipiem –iespējamais drauds ir jāuztver pozitīvi, jo tas var ne tikai radīt situācijas apdraudējumu, tas var kļūt arī par iespēju jauniem risinājumiem un padarīt uzņēmumu stiprāku. Novēlu “Lidl” ienākšanu Latvijā uzskatīt kā iespēju visiem tirgus spēlētājiem – konkurentiem, ražotājiem, un, protams, arī pircējiem.

Biznesa Augstskolas Turība docētāja Dr.sc.soc., Renāte Cāne