31. martā Biznesa augstskolā Turība norisinājās XVI STARPTAUTISKĀ ZINĀTNSIKĀ KONFERENCE „KONKURĒTSPĒJĪGI UZŅĒMUMI KONKURĒTSPĒJĪGĀ VALSTĪ”, kas pulcēja dažādu nozaru pētniekus, ekspertus, kā arī augstskolas studentus, kuri prezentēja savus pētījumus.

Konferences ietvaros visiem klātesošajiem bija iespēja uzklausīt konkurētspējas ekspertus no Šveices, Vācijas un Latvijas. 

OECD Berlīnes Centra direktors Heino fon Meiers (Heino Von Meyer), runājot par konkurētspējas izaicinājumiem un iespējām OECD skatījumā, uzsvēra, cik būtiski ir koncentrēties uz ražošanas efektivitātes kāpināšanu. OECD pārstāvis norādīja uz Latvijas līdzšinējiem sasniegumiem, kā arī ieskicēja būtiskākās problēmas: ienākumu nelīdzsvarotību, augsto sabiedrības neapmierinātības līmeni, kā arī pārlieku lielo valstisko iejaukšanos biznesa procesos. Kā galvenos ieteikumus viņš minēja darbu pie produktivitātes un sadarbības veicināšanas, izglītības sistēmas pilnveidi, īpaši koncentrējoties uz arodizglītības jautājumiem, kā arī biznesa vides konkurētspējas veicināšanu, mazinot barjeras investīcijām un sniedzot atbalstu inovatīviem uzņēmumiem.

Pasaules ekonomikas foruma Konkurētspējas un risku pētījumu grupas vadošā ekonomiste Karolina Galvana (Caroline Galvan),  runājot par konkurētspējas globālajām un reģionālajām tendencēm, ieskicēja Latvijas ekonomikas situāciju uz citu valstu fona, norādot, ka, lai gan pēc lejupslīdes radītajām sekām situācija bija uzlabojusies, iepriekšēja gadā Latvijas konkurētspējas indekss ir ticis pazemināts. 

Latvijas ekonomikas galvenie problēmu faktori ir nodokļi, birokrātija un finanšu pieejamības trūkums. Tika norādīts, ka Latvijai ir ļoti būtiski virzīties uz talantiem un zināšanām balstītu ekonomiku.

IMD Pasaules Konkurētspējas centra vadošais ekonomists Kristos Kabolis (Christos Cabolis), runājot par konkurētspēju Latvijā, iezīmēja faktus, ko atklāj IMD Pasaules konkurētspējas centra dati, un norādīja, ka Latvija, salīdzinājumā ar kaimiņu valstīm – Lietuvu un Igauniju, ir ieguvusi zemāko vērtējumu. Viņš uzsvēra valsts lomu vides veidošanā, kurā uzņēmumi varētu strādāt un radīt vērtību. 

Nobeigumā tika secināts, ka ir jāstrādā pie valsts pārvaldes efektivitātes, jāveicina ekonomiskās vides stabilitāte, un īpaši jārūpējas par iedzīvotāju un nodarbināto talantu attīstību.

Baltijā vadošā tirgus inteliģences un eksporta uzņēmuma GatewayBaltic biznesa attīstības vadītājs Mārtiņš Tiknuss, runājot par konkurētspēju no eksporta skatījuma, atzīmēja, ka Latvijas uzņēmumu eksporta attīstība var būtiski veicināt to konkurētspēju, taču uzņēmumiem ir nepieciešams attīstīt apakšuzņēmēju darbību, fokusēties uz konkrētu nišu un galvenais sadarboties, daloties pieredzē un kompetencē. 

Konferences ietvaros notika arī apaļā galda diskusija Latvijas Ekonomistu asociācijas biedra Andreja Jakobsona vadībā, kurā savos viedokļos dalījās Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētais profesors Arnis Sauka, Biznesa augstskolas Turības profesore, Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Vita Zariņa, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Daina Paula, Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, kā arī starptautiskie eksperti: Heino fon Meiers, Karolina Galvana un  Kristos Kabolis. Diskusijas dalībnieki dalījās ar savu pētījumu rezultātiem par konkurētspēju un to ietekmējošajiem faktoriem.

Diskusijas laikā tika uzsvērts, ka uzņēmumi, kuri nemaksā nodokļus, būtiski kavē savu un valsts kopējo konkurētspējas attīstību. Tāpat tika atzīmēts, ka Latvijas biznesa vidē netiek veikts pietiekoši daudz aktivitāšu, lai palielinātu uzņēmumu darbības kapacitāti, jo tam nepieciešami apjomīgi līdzekļi.

Eksperti uzsvēra, ka konkurētspēju var veicināt, sakārtojot nodokļu politiku, biznesa infrastruktūru, finanšu pieejamību, kā arī atgādināja, ka konkurētspējīgi uzņēmumi ir tie, kas var pielāgoties mainīgajai biznesa videi. Eksperti arī atgādināja, ka tieši sabiedrības uzticība ir būtisks faktors, bet sabiedrība aizvien mazāk tic oficiālai statistikai.

Runājot par nepilnībām, tika norādīts, ka, lai gan Latvijā iegūstama laba izglītība, īpaši augstākā, trūkst starptautiskas pieredzes, turklāt jāstrādā arī pie arodizglītības pilnveides, jāveicina valsts un privātā sektora sadarbība, kopīgi meklējot risinājumus. Viss sākas ar darbaspēku un tā zināšanām, ja nav zinoša darbaspēka, zūd arī konkurētspēja, secināja diskusijas dalībnieki. Tāpat viņi atzina, ka svarīgs nosacījums uzņēmuma konkurētspējai ir laba korporatīvā kultūra, kompānijas attieksme pret darbiniekiem un viņu talantu attīstīšana.

 Marta Kive