Lai gan jaunākās aplēses liecina, ka Latvijas piena produktu eksporta vērtība uz Ķīnu 2016. gadā pieaugusi vairāk nekā pieckārtīgi, bet produktu apjoms palielinājies teju 33 reizes, tomēr šie rādītāji ir iespaidīgi tikai tādēļ, ka pirms gada eksports uz šo valsti bija minimāls, bet 2014. gadā – vispār pa nullēm.

Pārsvarā eksportēts fasētais piens – laikā no pērnā janvāra līdz novembrim aizvestas 128 tonnas par 90 280 eiro, kā arī piena sūkalas – 50 tonnas par 46 530 eiro. Aizvests arī saldējums, bet pamaz – 1,2 tonnas par 6740 eiro, un siers – 0,2 tonnas par 858 eiro. Daudz labāk nav klājies arī biezpiensieriņiem – ķīnieši iepirkuši 0,1 tonnu par 1800 eiro. Līdz ar to eksports uz Ķīnu ir tik vien kā piliens jūrā – visa gada laikā uz šo valsti eksportētas tikai 405 tonnas produkcijas 320 600 eiro vērtībā.

Gaida luksuspreci izcilā iepakojumā

Startu Ķīnas tirgū mēģinājuši sākt vismaz desmit Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, attiecīgais sertifikāts ir, piemēram, “Preiļu sieram”, “Rīgas piena kombinātam”, “Valmieras pienam”, “Latvijas pienam”, “Cesvaines pienam”, “Rankas pienam”, “Smiltenes pienam”, “Jaunpils pienotavai”, “Rīgas piensaimniekam”.

Uzņēmēji gan nevēlas atklāti runāt par neveiksmju cēloņiem, taču liek noprast, ka problēma ir izteiktajā tirgus specifikā. Ķīnieši vēlas “zaļus”, bioloģiskus nišas produktus, kas ražoti Eiropā, kamēr detaļas par konkrētu ražotājvalsti nevienu neinteresē. Tā vietā tiek gaidīts izcils ekskluzīva produkta iepakojums, kam ir liela nozīme, jo tad tiek uzskatīts, ka tā ir luksusa prece un ir pieprasīta šīs valsts augošajā bagātajā iedzīvotāju slānī. Lai uzņēmēji spētu izpildīt šīs prasības, jākooperējas gan daudzuma, gan loģistikas jomā, lai varētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju. Taču arī ar kooperēšanos Latvijā ir senas problēmas.

Līdz ar to pagaidām tikai koncerna “Food Union” sastāvā esošajiem uzņēmumiem izdevies ielauzties Ķīnas tirgū ar pienu, saldējumu un krēmsieriem. Lielākās cerības tiek saistītas ar divu pārstrādes kombinātu startu nākamgad. “Food Union” fokusa produkti, ražojot Ķīnā, būtu biezpiena sieriņi, jogurti, siers, augstā temperatūrā pasterizēti jeb UHT piena produkti, deserti, bērnu pārtika, turklāt plānots izmantot Latvijas izejvielas. Šim projektam ar 214 miljoniem eiro februārī pieslēdzies Āzijas privātā kapitāla fonds “PAG”, kā arī privātā kapitāla investīciju grupa “Meridian Capital”. Papildu sniegtajām investīcijām “PAG” nodrošinās uzņēmumam tik nepieciešamās specifiskās zināšanas par valsti. Kā “LA” informēja “Food Union” finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs, patlaban ražotnēs tiek pabeigta celtniecība un sākta iekārtu uzstādīšana. Ražošanu plānots uzsākt nākamā gada sākumā. Viena ražotne atrodas Hohotā un tā paredzēta piena produktu ražošanai, savukārt otra ražotne Doningā – bērnu pārtikas ražošanai.

Nozares eksporta kāpums – uz apjoma, nevis cenu rēķina

Kopumā Latvijas piena produktu eksporta vērtība 2016. gadā sasniegusi 107 miljonus eiro, kas ir par 2% jeb 1,7 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības aplēses, kas balstītas uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Tomēr vērtības pieaugums panākts tikai uz apjomu palielināšanas rēķina par 20%, jo cena lielākoties visiem produktiem samazinājās. Lauvas tiesa – 140% – minētajā kāpumā bijusi saldajam krējumam, kas pārdots par 140% vairāk, bet ar 105% izrāvienu daudz neatpaliek arī sūkalu produkti. Tāpat savu artavu pieauguma statistikā deva arī cenas palielināšanās atsevišķiem produktiem. Saldajam krējumam – par 23%, fasētajam pienam – par 29%, vājpienam – par 17%.

Vienlaikus krīzes iespaidā cenas samazinājās lielākajai daļai no nozīmīgākajiem eksporta produktiem: sausajam vājpienam – par 8%, gatavajiem sieriem – par 7%, sviestam – par 6%, sūkalu produktiem – par 46%, skābajam krējumam – par 28%, kas neļāva sasniegt būtiskāku eksportēto piena produktu vērtības palielinājumu.

Eksportētā svaigpiena apjoms pēc iepriekšējos trijos gados novērotā kāpuma 2016. gadā samazinājies par 9% jeb 25 000 tonnām. Vienlaikus būtiski – par 63% jeb 29 000 tonnām – ir palielinājies importētā svaigpiena apjoms, kas kopumā nodrošinājis Latvijas piena pārstrādes uzņēmumus ar lielāku pārstrādājamās izejvielas apjomu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Pagājušajā gadā piena produktu eksports sākts četros pilnīgi jaunos tirgos – Dienvidāfrikā, Kongo, Ziloņkaula krastā un Papua-Jaungvinejā –, uz kuriem eksportētas 19 tonnas produktu (galvenokārt siers un saldējums) vairāk nekā 76 000 eiro vērtībā. Patlaban pienrūpnieku eksporta sarakstos ir desmit valstis, uz kurām 2014. gadā nebija nekāda eksporta, bet pērn tas sākts – tās ir Turcija, Japāna, Gruzija, Kirgizstāna, Tunisija, Singapūra, Kuveita, Irāna, Honkonga un Pakistāna. Kopumā Latvijas piena produkti tiek eksportēti uz 91 valsti.

Avots: LA