Latvijas tūrisma piedāvājums mērķtiecīgi popularizēts gan nacionālajā stendā Minhenē un Hamburgā, gan Vācijas uzņēmēju organizētajos stendos izstādēs Štutgartē un Hannoverē.

Kaut gan pilnīgu datu par apmeklētāju skaitu Vācijas lielākajās patērētāju izstādēs vēl nav, organizatori lēš, ka skaits kopumā ir audzis. Vienā izstādē tas ir palielinājies vairāk, otrā varbūt mazāk, tomēr Vācijas tūristi joprojām augstu novērtē tiešus kontaktus, kādus piedāvā izstādes.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadošā eksperte Anita Priedīte stāsta: “Viskuplāk apmeklēta bija “f.re.e 2016” Minhenē, un arī nacionālajā stendā šajā Dienvidvācijas izstādē bija jūtams vislielākais interesentu pieplūdums. To bija patīkami vērot, jo spilgtāk nekā jebkur citur apliecināja pozitīvās pārmaiņas, kādas notikušas vācu tūristu attieksmē pret mūsu piedāvājumu pēdējo divu gadu laikā.”

Pēc Anitas Priedītes vārdiem, izstāžu apmeklētāju informētība par Latviju Vācijā arvien bijusi stipri atšķirīga. Ziemeļvācijā mūsu valsts ir samērā pazīstama, bet valsts dienvidos lielai vāciešu daļai vēl nesen mūsu zemes vārds neko daudz neizteica. Aktīvi piedaloties nozares patērētāju izstādēs, pamazām situācija ir mainīta, un šogad Latvijas stendu apmeklējuši Vācijas iedzīvotāji jau ar gluži citu attieksmi un jautājumiem.

No tādiem vaicājumiem, kā, piemēram, kāda Latvijā ir valūta un kur jūs īsti atrodaties, tagad ir nonākts pie konkrētiem un praktiskiem jautājumiem par izdevīgākajiem maršrutiem, saistošākajiem apskates objektiem, kempingiem, nakšņošanas, ēdināšanas un citām cenām, kārtību ceļu satiksmē, nomas pakalpojumiem, stāvvietām  un notikumiem, kas varētu saistīt uzmanību, u. c.

Vācu tūristi interesējās par dabas parkiem, labsajūtas tūrismu, kultūras tūrisma piedāvājumu, piemēram, dziesmu svētkiem – to biežumu un nākamreiz plānoto sarīkojumu, aktīvo tūrismu u. c.

Nacionālo stendu izstādē “Reisen Hamburg 2016” un “f.re.e 2016” Minhenē apmeklēja lielākoties tie vācu interesenti, kuri mazāk izmanto tūrisma firmu pakalpojumus, bet ceļojumus plāno paši. Liela daļa apmeklētāju pauda vēlmi doties ceļojumā uz Latviju un Baltiju ar automašīnu vai kemperi, citstarp – arī ar velosipēdu.

Daļa vāciešu izrādīja interesi par īsu brīvdienu ceļojumu uz mūsu valsti, šim nolūkam izvēloties lidmašīnu un laiku veltot Rīgai un tās apkārtnei.

Gan izstādēs Hamburgā un Minhenē, gan Baltijas stendā izstādē “CMT 2016” Štutgartē, kuru organizēja Vācijas firmas “Ebden Reisen” un “Partner Reisen”, un “abf Reisen& Urlaub”, Hannoverē, par kuru gādāja “Mare Baltikum Reisen”, nepārprotami iezīmējās patiesība, ka jēdziens “Baltikum” ir labāk pazīstams nekā “Lettland” un vāciešus saista iespēja apmeklēt nevis Latviju vienu pašu, bet arī Lietuvu un Igauniju. Braucot ar automašīnu garā atvaļinājumā, viņi labprāt apmeklētu arī Polijas ziemeļdaļu, Kaļiņingradu un, atstājuši savu auto Narvā, dotos uz Sanktpēterburgu. Dažkārt brauciens tiek kombinēts ar prāmju satiksmi un ziemeļvalstu apceļošanu.

Tūrisma departamenta vadošā eksperte Anita Priedīte atzīst, ka jautājums par turpmāko darbu patērētāju izstādēs Vācijā ir atklāts. Nav šaubu, ka mērķtiecīgas mārketinga aktivitātes Vācijā ir jāturpina un potenciālo tūristu piesaistē izstādes joprojām spēlē savu lomu. Taču Latvija šobrīd ir vienīgā, kas izstādēs Vācijā popularizē Baltijas tūrismu, turpretim kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva tajās nepiedalās.

Triju gadu piedalīšanās pieredze izstādēs rosina pārskatīt arī jautājumu par nacionālā stenda rīkošanu “Hamburg Reisen”, tā vietā varbūt izvēloties piedalīšanos vācu uzņēmēju rīkotā stendā. Tūrisma firmas “Mare Balticum Reisen” īpašnieks Vācijā dzimušais igaunis Andress Vainumē apliecina, ka ceļojumu pārdošana viņa stendā šā gada izstādēs noritējusi ļoti sekmīgi un pārdots vairāk braucienu, nekā bija cerēts.

Stends tradicionāli ir vieta, kur izstādes apmeklētāji var iegūt dažādus tūrisma informatīvos izdevumus. Jau iepriekšējos gados tika novērota situācija, ka apmeklētāji brošūras un citus drukātos materiālus pieprasa arvien mazāk. Šogad šī tendence ir kļuvusi vēl spilgtāka. Hamburgas izstādē apmeklētāji pārsvarā ieradās ar nelielām rokassomām un, uz letēm izliktos materiālus izšķirstījuši, viņi savos pierakstos atzīmēja tikai interneta adreses, kur vajadzības gadījumā varētu atrast informāciju.

Pēc novērotā stendā, no drukātajiem materiāliem vislielākā interese bija par tematiskiem izdevumiem, piemēram, par dabas karti vācu tūristiem, kuru liela daļa ir vecumā pāri 50 gadiem. Tika vaicāts arī par Baltijas apceļošanas karti, velomaršrutu karti u. c.

Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un migrantu raisītās bažas, izstādēs Vācijā uzmanība tika pievērsta arī drošības jautājumam, tomēr mazāk, nekā varēja gaidīt. Latvija vismaz pagaidām ir uzskatāma par samērā drošu valsti un lielām bažām par tās apceļošanu nav pamata.  

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vācu tūristu plūsma pēdējos gados pastāvīgi pieaug. 2015. gada 2. un 3. ceturksnī (par 4. ceturksni datu vēl nav) vācu tūristi veidoja lielāko Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto viesu daļu. Pērn 9 mēnešos apkalpoti vairāk nekā 152 tūkstoši vācu tūristu (+ 4 %), bet nakšņojumu skaits bija vairāk nekā 288 tūkstoši nakšu. 

 Inta Briede