5. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Konkurences likuma grozījumus par zaudējumu atlīdzību. Grozījumi paredz, ka turpmāk patērētājiem, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm būs vienkāršota un efektīvāka iespēja no tirgus dalībniekiem, kuru darbībās ir konstatēti konkurences pārkāpumi, pieprasīt atlīdzināt pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus.

Grozījumi Konkurences likumā par zaudējumu atlīdzību precizē vairāku likumā iekļauto definīciju tvērumu, piemēram, karteļa vienošanās un iecietības programma. Tas ļauj efektīvi pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES noteikumus par atsevišķiem noteikumiem, kuri Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībās paredz zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

 

Grozījumi vienkāršo zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu, tajā skaitā atbilstošās atlīdzības apmēru pārkāpējiem, kuri ir sadarbojušies ar Konkurences padomi iecietības  programmas (leniency programme) ietvaros. Likumā arī turpmāk ir saglabāta prezumpcija, ka karteļa vienošanās rada kaitējumu, kura rezultātā cena ir paaugstināta par 10 %, ja vien netiek pierādīts citādi. 

Tāpat pieņemtie grozījumi Konkurences likumā paredz, ka turpmāk zaudējumu atlīdzības prasības, kā arī konkurences tiesību pārkāpumus, t.sk. negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumus, skatīs pēc speciālās piekritības – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa. 

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Pieņemtie grozījumi Konkurences likumā ir nozīmīgs solis pārkāpēju disciplinēšanā. Turpmāk potenciālajiem un esošajiem konkurences tiesību pārkāpējiem būs jārēķinās ne tikai ar iestādes piemēroto naudas sodu, bet arī iespējamību, ka pārkāpumā cietušajiem ir radīts atvieglots mehānisms pieprasīt kompensēt radītos zaudējumus. Ceru, ka tas liks divreiz padomāt, pirms vieglas peļņas nolūkā izlemt iesaistīties aizliegtajās konkurentu shēmās vai ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli.”

Grozījumi Konkurences likumā stāsies spēkā šī gada 1. novembrī.

Paula Vilsone