Vasara mūs lutina ar daudz dažādām ogām gan pašu dārzos, gan mežos. Ja pareizi uzglabātas, ogas iespējams lietot visu gadu, bet sezonas plaukumā no tām iespējams gatavot daudz dažādu gardumu – ievārījumus, sulas, sīrupus, tējas, sukādes vai čatnijus. Esam apkopojuši vairākus interesantus faktus par ogām un to nozīmi uzturā.

 „Vasara ir laiks, kad nevēlamies tērēt daudz laika ēst gatavošanai. Ļoti bieži dodamies izbraukumos pie dabas un ēdienu gatavojam uz vietas. Kā lielisku papildinājumu dažādām uzkodām iesaku čatniju. Upeņu čatnijs ļoti labi sader, piemēram, ar siera platēm,” norāda šefpavāre Ilga Joma. 

„Garda čatnija pagatavošanai izkausējiet apmēram puspaciņu sviesta, kuram pievienojiet timiāna sēklas, kanēļa standziņu, smalki sakapātu svaigu čili piparu un trīs krustnagliņas. Kad sāk izdalīties patīkams garšvielu aromāts, jāpievieno apmēram vienu glāzi svaigu, kubiņos sagrieztu tomātu un tikpat daudz svaigu upeņu.

 Visu uzvāriet. Pēc savas gaumes pikantumam un garšas pastiprināšanai pievieno cukuru, sāli, melnus maltos piparus, tad čatniju atdzesē. Šādu čatniju var pasniegt pie siera platēm atsevišķā trauciņā. Upeņu čatnijs lieliski garšos ar kamambēra sieru, brinzu un Lapzemes sieru. Tādu pašu čatniju var pagatavot arī no meža mellenēm, tikai tas būs maigāks.”

Interesanti un noderīgi fakti par ogām:

• Augustā pieejamās ogas, tai skaitā upenes, jāņogas, kazenes, lācenes, mellenes u.c., sākotnēji augušas tikai savvaļā.

• Upenes pirmo reizi kultivēt sāka 11.gs. Krievijā, kur tās audzēja klosteru dārzos. Eiropā upeņu kultivācija sākusies ap 17.gs.

• Jāņogas pirmo reizi tika ievāktas 16.gs. Skandināvijā un aizvestas uz Angliju audzēšanai.

• Mellenes pārtikā izmanto jau 13 000 gadus. Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji – indiāņi tās bija iesaukuši par „zvaigžņu ogām”, jo melleņu ziediem ir precīza 5 staru zvaigznes forma. Cilšu vecākie uzskatīja, ka zvaigžņu ogas ir sūtītas uz zemi, lai mazinātu bērnu izsalkumu bada laikā.

• Melleņu, lāceņu, jāņogu, upeņu un citu augusta ogu ražu novāc gandrīz visā pasaulē. Ogu sezona mainās pa laika joslām un pāriet no vienas valsts uz otru, tādējādi padarot tās pieejamas pasaules iedzīvotājiem visu gadu.

• Upenes visplašāk audzē Eiropā, īpaši Polijā, kur 2013.gadā tika novāktas 150 000 tonnas šo ogu.

• Upenes ir visizplatītākā ogu kultūra Latvijā. Visbiežāk no tām gatavo ievārījumus, sulas, sīrupus, tējas un sukādes.

• Lācenes vislabāk aug visapkārt Ziemeļpolam – Ziemeļeiropas valstīs, Krievijas ziemeļos, Ziemeļamerikā un Kanādā.

• Upenes, sarkanās un baltās jāņogas ir vienas dzimtas augi, tāpēc daudzās valodās upenes tiek dēvētas par melnajām jāņogām.

• Lācenes auga attēls rotā Somijas 2 eiro monētu.

• Jāņogu, upeņu, kazeņu, lāceņu un melleņu sēklu eļļa tiek izmantota kosmētikas produktu ražošanā.

• Kazeņu lapas tiek izmantotas kā dabīgs matu krāsošanas līdzeklis. 

• Melleņu sula ir populārākā dabīgā pārtikas krāsviela.

• Gada laikā LIDO tīklā tiek apēsti vairāk nekā 30 tūkstoši kilogrami dažādu ogu. 

• Upenes satur daudz C vitamīna, kas palīdz uzlabot un nostabilizēt imūnsistēmu. Upenēs ir arī nikotīnskābe, kura piedalās vielmaiņas procesos, nervu sistēmas darbībā, asinsvadu paplašināšanā un veicina brūču sadzīšanu.

• Jāņogas uzlabo apetīti un veicina gremošanu. Tāpat šo ogu sulu ieteicams dzert, lai ārstētu saaukstēšanos ar paaugstinātu temperatūru. 

• Mellenes satur vairākas vielas, kuras palīdz uzlabot redzi. A vitamīns un antocianīns palīdz uzlabot redzes funkcijas, savukārt flavonoīdi palīdz nostiprināt acs muskuļus un saistaudus. 

Tāpat mellenes palīdz uzlabot atmiņu, koordināciju un aizkavē organisma novecošanos.

• Kazenēs, jāņogās un upenēs esošie antioksidanti pasargā nervu šūnas no stresa ietekmes un veicina organisma šūnu atjaunošanos, kavējot novecošanās procesus. 

• Mellenes satur dzintarskābi, kas ir viena no visretāk sastopamajām organiskajām skābēm. Tā nodrošina asinsvadu sieniņu izturību un elastību.

• Traumu gadījumā ieteicams izmantot lāceņu lapas, tās jāizmērcē karstā ūdenī un kompreses veidā jāliek uz brūcēm. Lapās esošie antioksidanti palīdzēs ātrāk veidoties jaunām šūnām. 

• Upenes ir dabīgs skaistuma avots. Samaltu upeņu masa lieliski tonizē sejas ādu, novēršot tās novecošanos. Savukārt upeņu sulas sejas maska palīdz atbrīvoties no lokiem zem acīm.

• Lai ogas ilgāk saglabātos svaigas, tās ieteicams novākt sausā laikā, turklāt ar visiem ķekariem, ja tādi ir, un glabāt ledusskapī nenosegtā traukā. 

• Ogas ilgākam laikam iespējams uzglabāt sasaldējot, turklāt, ja ogas sasaldētas veselas, tajās saglabājas C vitamīns.

Ginta Bormane