Kafijas koks - gan tropos, gan tavā istabā

Kafijas pupiņas pēc naftas ir otra nozīmīgākā izejviela pasaules tirgū. Tās tiek tirgotas Ņujorkas un Londonas Biržās, tāpat kā akcijas. Kur un kad pirmo reizi kafiju sāka kultivēt - tas ir neatbildēts jautājums. Pastāv versija, ka kafiju audzēja jau 675. gadā Arābijā, Sarkanās jūras piekrastē, tomēr līdz pat 15./16. gadsimtam par to nav nozīmīgu liecību. Taču tieši no šī laika posma kafija no Arābijas lēni, bet uzstājīgi iekaroja visu pasauli, un tā turpina savu uzvaras gājienu līdz pat mūsu dienām. Tomēr – vai kafiju katrs varam izaudzēt arī savās mājās puķupodā vai siltumnīcā?

 Lai izaudzētu kafijas koku, kura augļos atrodas tik vērtīgās kafijas pupiņas, kas ļauj daudziem no mums rītu sākt ar uzmundrinošu melna dzēriena malku, nav jādzīvo ne Javas salā, ne Sumatrā, pat ne Āfrikā, Arābijā vai Indijā – vietās, kurās atrodas nozīmīgākās kafijas plantācijas. Arī Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, par spīti klimatiskajām atšķirībām, katrs savā mājā var izaudzēt kafijas koku. Latvijā kafijas kokus sāka audzēt LU Botāniskajā dārzā 1954.gadā, kad no Delftas botāniskā dārza Nīderlandē tika saņemtas kafijas koka sēklas. Taču Eiropas Botāniskajos dārzos kafijas koks ieceļoja jau sākot ar 1710. gadu - pats pirmais tika izaudzēts Amsterdamā. LU Botāniskā dārza Tropu un subtropu laboratorijas vadītāja Dace Grīviņa stāsta, ka nav izveidota īpaša kafijas koku šķirne, kas būtu domāta speciāli telpām, tādēļ LU Botāniskajā dārzā gan aug, gan arī var iegādāties Arābijas kafijas koku – gandrīz kā no kafijas plantācijām! Līdz pat šodienai kafijas kokus Botāniskā dārza darbinieki pavairo paši – no izaudzētajām kafijas pupiņām. Dace Grīviņa stāsta, ka tiem, kuri vēlas izaudzēt šo augu, jāapbruņojas ar pacietību un gribasspēku, jo kafijas koks jeb Coffea arabica ir samērā prasīgs istabas augs, un ar ziediem un augļiem savu saimnieku aplaimos tikai pēc 4-5 gadiem. Un arī tad tas notiks tikai tādā gadījumā, ja kafijas kociņš pie Jums jutīsies labi, tāpēc ja rūpēsieties par to, tad noteikti sagaidīsiet arī pupiņu ražu. Tāpat D. Grīviņa apgalvo, ka kafijas koks ir lielisks istabas augs arī tad, ja mājās ir mazi bērni un mājdzīvnieki. Auga daļas nav kaitīgas, turklāt tik daudz kafijas koka augļus, lai to sastāvā esošais kofeīns nodarītu kādu kaitējumu, diez vai mazākie mājas iemītnieki pamanīsies netraucēti apēst. 

Kafijas pupiņas - sēklas, kas atrodas kafijas koka auglī, ir populārākais veids, kā pavairot šo augu. Tomēr, tā kā sēklas ātri zaudē savu dīgtspēju, parasti iegādāties var jau paaugušos kafijas kociņus. Kad augs sasniedzis 4-5 gadu vecumu, ļoti iespējams, ka tas sāks jūs iepriecināt ar ziediem – baltiem un ar spēcīgu smaržu. Zied tie gan tikai dažas dienas, turpretī augļi ienākas sešu, septiņu, dažām šķirnēm pat vienpadsmit mēnešu laikā. No sākuma tie ir gaiši zaļi, bet tad, kad tie ir gatavi un novācami, kafijas koka augļi ir tumši sarkanā krāsā. Gatavais auglis atgādina ķirsi, bet tā sēklas- kafijas pupiņas, tiek grauzdētas līdz dažādām gatavības pakāpēm, tādejādi iegūstot kafiju ar dažādu garšu buķeti. 

Bez tam, vai jūs zinājāt, ka:

- viena vienīga sakošļāta kafijas pupiņa ļaus atgūt svaigu elpu pat pēc ķiplokiem un sīpoliem bagātu ēdienu baudīšanas?

- gada laikā no viena kafijas koka var „novākt” mazāk kā 1 kilogramu kafijas izejvielas.

Ir jauki pasapņot par tālām, eksotiskām zemēm un to augiem, kas katra istabā var ienest mazliet saules, un kuru kopšana ir saistīta ar ne mazums izaicinājumiem, jo to dzimtene atrodas pavisam citā klimatiskajā zonā. Bet varbūt tieši tādēļ arī ir vērts šos sapņus pārvērst realitātē.

Latvijas Stādu audzētāju biedrība

Pasākums, kas finansēts ar Eiropas Savienības un LR Zemkopības ministrijas atbalstu. 

Plašāka informācija meklējama www.darznica.lv

Kontaktinformācijai:

Līga Bērziņa