Mūsdienās, kad sabiedrība dzīvo globālā vidē un valstu ekonomikas un tirgi ir atvērti, arvien aktuālāks kļūst jautājums par konkurētspēju. Aizvien biežāk dažādos līmeņos izskan diskusijas par valsts, uzņēmumu un produktu konkurētspēju. 

Viens no svarīgākajiem konkurētspējas attīstības faktoriem, tādā nelielā valstī kā Latvija, ir eksportspēja. Latvijā darbojas daudz jaunu, inovatīvu un eksportspējīgu uzņēmumu, šo uzņēmumu skaits un darbības apjoms pieaug un tieši tāpēc Starptautiskais Latvijas konkurētspējas novērtējums pēdējos gados ir ticis paaugstināts, taču tas joprojām ir zemāks par mūsu kaimiņvalstu novērtējumu (IMD Pasaules konkurētspējas pētījumu centrs kopš 2013. gada apskatā „Pasaules konkurētspēja” ietver arī Latviju, ierindojot mūs 41. pozīcijā starp novērtētajām 61 valstīm. Šeit jāmin, ka Lietuva ierindota 28. pozīcijā, savukārt, Igaunija - 31. pozīcija). 

Šis novērtējums ļauj secināt, ka Latvijas biznesa vides konkurētspēja uz citu tuvāko valstu fona diemžēl neizskatās pārliecinoši, arī Igaunijas un Lietuvas biznesa vide tiek vērtēta pozitīvāk. 

Lai gan pastāv virkne konkurētspējas priekšrocību, Latvijas saimniecisko vidi raksturo arī nopietni trūkumi, piemēram, neesoša valsts attīstības vīzija, zems valsts starptautiskais prestižs, zemas darba algas un ar to saistīta zema pirktspēja, mazs iekšējais tirgus, korupcija, reģionālās atšķirības u.c., tāpēc ir nepieciešams veikt detalizētāku Latvijas biznesa vides konkurētspējas izvērtējumu, lai konstatētu galvenās problēmas un iespējams rastu risinājumus, jo tieši konkurētspēja ir tas, kas veido pamatu labklājības radīšanai gan katrā uzņēmumā, gan valstī kopumā.  Valsts vai reģions ir konkurētspējīgs tikai tad, ja arī šajā valstī vai reģionā esoši uzņēmumi ir veiksmīgi un konkurētspējīgi. 

Ikvienas valsts pienākums ir radīt tādu vidi, kurā uzņēmumiem veiksmīgi strādāt, radīt savu pievienoto vērtību, turklāt šai videi jābūt stabilai un balstītai uz ilgtermiņa attīstības plāniem. Visiem dzīvot un strādāt būs patīkamāk, veiksmīgāk un radošāk, ja mēs zināsim spēles noteikumus ne tikai šodienai, bet arī tuvāko gadu periodam.

Nodrošinot konkurētspējīgu vidi uzņēmumiem, arī valsts kļūs veiksmīgāka, jo palielināsies iedzīvotāju maksātspēja, iekšējais patēriņš, resursu pieejamība, tai skaitā arī darbaspēka resursi, kuri šobrīd atrodas ārpus valsts, bet ir gatavi atgriezties, tiklīdz Latvija varēs garantēt stabilas un labi apmaksātas darba vietas. 

Lai gan ir novērojami uzlabojumi, piemēram, attālinātas saziņas un dokumentu iesniegšanas iespējas, vienkāršas un ātras uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, ieviest atvērtāku finanšu resursu pieejamību maziem uzņēmumiem, u.c., tomēr Latvijas biznesa vides konkurētspēja tiek vērtēta kā problemātiska, kas, savukārt, rada papildus slogu uzņēmējiem, kuriemjābūt spējīgiem nepārtraukti pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, turklāt, ir prognozējams, ka arī  pārskatāmā nākotnē šī situācija neuzlabosies. 

Taču pašiem uzņēmējiem ir skaidrs redzējums par iespējamiem risinājumiem, ko viņi vairākkārt ir uzsvēruši arī mūsu valdības pārstāvjiem. 

Lai vēlreiz uzsvērtu šī jautājuma aktualitāti un nozīmību, 31. martā Biznesa augstskolā Turība notiks Starptautiskā zinātniskā konference „Konkurētspējīgi uzņēmumi konkurētspējīgā valstī”, uz kuru esam aicinājuši IMD Pasaules Konkurētspējas centra vadošo ekonomistu Kristos Kaboli (ChristosCabolis),  Baltijā vadošā tirgus inteļiģences un eksporta inteliģences uzņēmuma GatewayBaltic biznesa attīstības vadītāju Mārtiņu Tiknusu, Pasaules Ekonomikas foruma pārstāvi KarolinuGalvanu (Caroline Galvan), OECD Berlīnes centra direktoru Heino fon Meieru (Heino Von Meyer), Latvijas Bankas ekonomisti Dainu Paulu,Swedbank vecāko ekonomisti Liju Strašunu, kā arī citus zinātniekus, praktiķus, uzņēmējus, studentus un doktorantus, kuri dalīsies ar saviem pētījumiem, pieredzi un viedokļiem.

Dr.oec. Vita Zariņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne