Latvijas Restorānu biedrība (LRB) uzskata, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Lai sakārtotu restorānu nozari un rastu vienotu izpratni par tās veiksmīgas attīstības nosacījumiem, biedrība uzsākusi sadarbību ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), kā arī Finanšu un Ekonomikas ministrijām.

“Neraugoties uz to, ka restorāni ir viena no Latvijas tūrisma vizītkartēm, kas veido vairāk nekā 2% no valsts IKP, labākie nozares uzņēmumi pat gribēdami nespēj izkļūt no pelēkās zonas. Pēc biedrības aprēķiniem, pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorāna uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, tie cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti. 

Mēs nenoliedzam, ka nozarē ir arī “melnās avis”, bet algu nodokļu slogs Latvijā ir nesamērīgi augsts – restorānu nozarei tas var sasniegt 74,3%. Tas ir būtiski lielāks nekā daudzās Eiropas Savienības valstīs, kurās restorāniem turklāt tiek piemērota pazeminātā PVN likme,” uzsver LRB prezidents un Vīna bāra “Garage” līdzīpašnieks Jānis Jenzis.

Arī pēc nodokļu reformas Latvija ir valsts ar lielāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā. Latvijā, lai darbiniekam izmaksātu 500 EUR neto algu, uzņēmumam valstij darbaspēka nodokļos jāsamaksā vēl 66,2% no šīs summas. Savukārt Lietuvā un Igaunijā darbaspēka nodokļu slogs 500 EUR algai ir attiecīgi 58,2% un 38,8%. LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs arī atzīmē, ka 16 no 27 Eiropas Savienības valstīm tiek piemērota pazeminātā PVN likme, bet vidējā PVN likme ir 14,5%, kas ir būtiski zemāka nekā Latvijā – 21% sk. infografiku.

Tas būtiski kavē ne tikai restorānu nozares attīstību, bet arī konkurētspēju, tāpēc LRB iestājas par pazeminātās PVN likmes 5% piemērošanu. Tāpat ir nepieciešams veikt būtiskus uzlabojumus darbaspēka pieejamības veicināšanai un administratīvā sloga samazināšanai, piemēram, pārskatīt augstos darba spēka nodokļus, atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai, atcelt nozarei dubulto samaksu par svētku dienām un palielināto samaksu par virsstundām.

LRB arī norāda, ka ir būtiski izprast restorāna biznesa specifiku, kā arī ieņēmumu un izdevumu struktūru. No visiem restorāna ieņēmumiem lielākā daļa aiziet darbinieku atalgojumam, kas ar visiem nodokļiem veido līdz pat 60% no visām izmaksām. Otrajā vietā ir produktu un dzērienu iegāde, kas veido līdz pat 40% no visām restorāna izmaksām, bet vēl jāmaksā arī nomas maksa un komunālie maksājumi - ~15%, kā arī administrācijas un citas izmaksas - ~13%. Rezultātā, atkarībā no restorāna lieluma, tā zaudējumi gadā ir 20-30%. Piemēram, restorānam, kura gada neto apgrozījums ir 1 miljons eiro, tie ir 200 līdz 300 tūkst. eiro katru gadu.

Saskaņā ar jaunākajiem VID datiem Latvijā darbojas 5593 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 26 tūkst. cilvēku un nodokļos katru gadu valstij samaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju, jaundibinātā LRB ir uzsākusi sadarbību ar VID, Finanšu un Ekonomikas ministrijām nozares sakārtošanai. LRB mērķu sasniegšanai ir izveidotas četras darba grupas, kuras strādā sekojošos virzienos: uzņēmējdarbības vides sakārtošana, cilvēkresursi, izejvielas un citi resursi, mārketings un tūristu piesaiste. LRB aicina pievienoties visus restorānu īpašniekus, kas vēlas līdzdarboties un dot savu ieguldījumu nozares attīstībā. Vairāk par biedrību www.lrb.lv

Evija Ansonska