Lai pasargātu ātro kredītu patērētājus no augošajiem parādiem, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” minējusi, ka ātro kredītu nozarei, iespējams, nākamgad tiks uzliktas jaunas nodevas. 

Biznesa augstskolas Turība Finanšu un grāmatvedības programmas direktore, lektore Anna Medne par jaunu nodevu uzlikšanu ātro kredītu nozarei.

Nodevu uzlikšana ātro kredītu aizdevējiem nepasargās patērētājus

Ātro kredītu nozarei uz doto brīdi jau ir noteikti ierobežojumi, kas nosaka to, ka jebkuri ar kredītu saistītie izdevumi, tai skaitā procentu maksājumi nevar pārsniegt aizdevuma pamatsummas dubultotu apjomu, tātad no patērētāja nevar prasīt vairāk kā 200%  no aizdevuma summas. Šie ierobežojumi, manuprāt, ir pietiekami. 

Ātro kredītu nozares uzņēmumi tāpat kā pārējie citu nozaru uzņēmumi jau maksā visus attiecīgos nodokļus. Pirmkārt, jebkuras izmaksas, kas tiek uzliktas uzņēmumiem,apmaksā klients, pakalpojuma vai preču patērētājs. Arī šī nodevu uzlikšana, kura varētu parādīties, tiks apmaksāta no klientu maciņiem caur to daļu, kas ir procenti. 

Te ir jāpaskatās tīri vēsturiski, kāpēc ātro kredītu bizness ir izveidojies - valstī bija situācija, ka aizdevumu pieprasījums bija lielāks, nekā bankas spēja nodrošināt. Par cik ātro kredītu biznesā ir daudz atvieglotāki kredīta piešķiršanas  noteikumi kā bankām, tad šis bizness ir ļoti strauji attīstījies.  

Idejas galvenais mērķis ir papildināt valsts budžetu

Ikvienai valstij ar savu fiskālo politiku ir tiesības vai nu attīstīt tādu biznesa  jomu, vai arī to ierobežot - šajā gadījumā ir noteikti ierobežojumi. Par to, vai jauna nodevu uzlikšana strādās kā jauni ierobežojumi, es stipri šaubos. Domāju, ka ātro kredītu patērētāji lielākoties ņem aizdevumus ārkārtas gadījumos vai arī nepieciešamības situācijā. 

Šeit drīzāk ir jādomā, kādā veidā sociāli aizsargāt ģimenes ar bērniem vai mazturīgos, kas šos kredītus ņem. Valsts uzliek jaunas nodevas un papildina budžetu, lai no šiem ienākumiem tie varētu finansēt demogrāfiskos pasākumus. Sanāk, ka kredīta patērētāji, apmaksājot procentus, kas tālāk caur kreditēšanas firmu kā nodeva nonāk valsts kasē, kā trūcīgais saņem no valsts finansiālu atbalstu, jeb, citiem vārdiem sakot, saņem palīdzību, ko  pats jau ir apmaksājis.

 

Katrs šāds lēmums ir nopietni jāpārdomā, kā tas ietekmēs un kādu iespaidu atstās uz sabiedrību kopumā. Šeit pagaidām tiek plānots tikai kā papildināt valsts budžetu. Es stipri šaubos, vai tad, ja šie kredīti paliks dārgāki, mēs varēsim teikt, ka aizsargājam ģimenes un tos cilvēkus, kuri ir spiesti šos kredītus ņemt.