Covid-19 ietekmē mainās ne tikai dienas ritms, bet arī paradumi – attālināta iepirkšanās, tostarp pārtikas iegāde e-veikalā un ēdiena piegāde no restorāniem un kafejnīcām, kļūst par ierastu parādību. Tam ir savi plusi: garšīgi, ātri un ērti ikdienas steigā, kad vienlaikus jāstrādā un jāpalīdz bērniem mācībās, turklāt, pasūtot gatavu ēdienu, atbalstām vietējos restorānus, ražotājus un tirdzniecības vietas. Taču ir arī ēnas puse – līdz ar ēdienu līdzņemšanai daudzkārt audzis vienreizlietojamo trauku apjoms, kas nodara milzīgu kaitējumu videi.

Saskaņā ar ANO Vides programmas aprēķiniem ik gadu pasaulē vienreizējai lietošanai tiek saražoti apmēram 100–150 miljoni tonnu plastmasas, bet okeānos katru gadu tiek izmesti apmēram 8 miljoni tonnu plastmasas. Cīņā ar šo milzīgo apjomu metušies gan atbildīgi uzņēmumi, meklējot videi draudzīgākas plastmasas alternatīvas, gan iedzīvotāji, atsakoties no vienreiz lietojamā iepakojuma, tam no stilīga trenda kļūstot par normu. 

Tāpat kā visur pasaulē, arī Latvijā videi draudzīgs un ilgtspējīgs dzīvesveids vairs nav tikai moderna tendence, bet gan faktors, kas ietekmē mūsu visu kopīgo nākotni. Tā ir arī pašsaprotama klientu prasība: piemēram, 2020. gada septembrī “Narvesen”  un “Norstat” veiktajā aptaujā kā biežāko iemeslu, kāpēc iegādāties kafiju savā līdzi paņemtajā, nevis vienreiz lietojamā krūzītē, trešā daļa jeb 34% aptaujāto minējuši tieši dabai draudzīgu dzīvesveidu. 

“Viens no veidiem, kā samazināt vienreizējā iepakojuma nonākšanu atkritumos, ir sava iepakojuma izmantošana. Ja auduma maisiņš, dodoties uz veikalu, daudziem jau ir norma, tad sava krūzīte, iegādājoties karsto dzērienu, ir tradīcija, kas tikai sāk veidoties. Tāpēc aicinām ikvienu to izmēģināt un pārliecināties, ka šis risinājums ir tikpat ērts un emocionāli vēl patīkamāks, turklāt arī maciņam draudzīgāks” aicina SIA “Narvesen Baltija” mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva. 

Šobrīd, uzplaukstot pārtikas piegādei no e-veikaliem un restorāniem un ēdienus un dzērienus iegādājoties tikai līdzņemšanai, krietni pieaudzis arī dažādu trauciņu, kastīšu, iesaiņojumu, pudeļu, krūzīšu, salmiņu, galda piederumu un maisiņu daudzums atkritumos. 

Atbildīgi uzņēmumi meklē risinājumus, plastmasas vietā piedāvājot videi draudzīgāku materiālu traukus. Tā, piemēram, dabiskās šķiedras  karsto dzērienu krūzītes vairs nav jaunums, bet jau kopš pērnā gada “Narvesen” tirdzniecības vietās piedāvā arī Future Smart Duo vāciņus, kas izgatavoti no koka un cukurniedru izspaidu šķiedras, piemēroti gan karstu, gan aukstu dzērienu baudīšanai ar salmiņu vai bez tā un ir pārstrādājami. Tāpat kā papīra krūžu sastāvā, arī šo vāciņu sastāvā nav plastmasas. To galvenā sastāvdaļa ir cukura ražošanas blakusprodukts – cukurniedru izspaidas, kas līdz ar koksnes šķiedru pārstrādātas īpašā kartonā. Cukurniedru izspaidas ir dabisks blakusprodukts pēc cukurniedru sulas ieguves. 

Elīna Ābelīte