Dziedēt saknes, tiekties uz ideālu
Novembra beigās un decembrī Rīgā paredzēti psiholoģijas semināri, kuros tiks pārrunātas tādas tēmas kā „Dzīves uzdevums un scenārijs. Atstātais dzimtas mantojums” un „Ģimenes sistēmas sākotnējā kārtība, savstarpējā saikne un ietekme uz veselību.”
Lai pastāstītu par aktualitātēm psiholoģijā un semināros pārrunāto tēmu aktualitāti, uz interviju aicināju psihologu, psihoterapeitu Arti Jankovski, kurš kā psihologs strādā jau aptuveni 10 gadus, konsultējot cilvēkus nestandarta situācijās un palīdzot viņiem rast pareizās atbildes.
- Ir cilvēki, kas domā, ka pie psihologa jāskrien katrā mazā lietā, citi pret šo speciālistu izturas skeptiski.
Ļaudis ir dažādi. Parasti cilvēki, kas grib kaut ko savā dzīvē izdarīt un sasniegt, to var izdarīt tikai tādā gadījumā, ja normāli jūtas. Ja cilvēks slikti jūtas, tad ir grūti kaut ko sasniegt. Līdz ar to tie, kas ir aktīvi, kas meklē risinājumus savām situācijām un neatstāj sevi novārtā, ja slikti jūtas, meklē palīdzību no ārpuses, lai situāciju risinātu. Var doties uz dažādām pusēm pēc dažāda veida palīdzības, bet psihoterapija varētu būt viens no labākajiem risinājumiem.
- Kādas ir tās sūdzības, ar kurām cilvēki pēdējā laikā pie jums visbiežāk griežas?
Patlaban dzīvojam krīzes situācijā, un krīzes situācijā aizvien vairāk parādās savstarpējo attiecību problēmas. Varētu teikt, ka tieši ģimenes un attiecību problēmas pēdējā laikā kļūst arvien izplatītākas. Tāpat parasti psiholoģiska palīdzība tiek meklēta, ja ir konfliktsituācijas darbā, nepieciešama gaidāmu nopietnu pārrunu vai darījumu, lielāku notikumu modelēšana.
- Cik lielā mērā mūs ietekmē tas, kas notiek sabiedrībā, ekonomikā, ģimenē, piemēram, patreizējā krīze?
Ja krīzes nav, tad dažkārt arī problēmu ir grūtāk pamanīt. Arī salīdzinoši vāja sistēma labvēlīgos apstākļos var salīdzinoši veiksmīgi funkcionēt. Tomēr krīze visu apgriež otrādi – ja, piemēram, ģimenē tāpat attiecības jau nav tās labākās un siltākās, tad krīze šo problemātiku tikai pastiprina.
- Tad jau var teikt, ka krīzei ir arī pozitīvā puse – tā palīdz apzināties problēmas?
Jebkura krīze paver jaunas iespējas. Tā izjauc līdzsvaru, bet gudrs cilvēks var mēģināt kaut ko sakārtot un mainīt. Cilvēks ir tendēts meklēt vainīgo ārpus sevis. Tā ir gandrīz iedzimta īpatnība, bet pie psihoterapijā var saprast, cik lielā mērā situācija atkarīga no manis, cik lielā mērā – no apkārtējiem apstākļiem.
- Kā palīdz psihologs? Vai dod recepti problēmas veiksmīgai risināšanai?
Gluži tā nav. Dodoties uz konsultāciju, klients sākumā iepazīstas ar mani, izstāsta savu situāciju, kuru es analizēju. Pēc tam sākam diskutēt, un piedāvāju pacientam vairākus risinājuma variantus. Savstarpējā sarunā modelējam situāciju, kamēr nonākam līdz kopīgam risinājumam.
Šīs tikšanās bieži ir nepieciešams atkārtot, īpaši, ja cilvēkam jau ir kādi nopietni veselības traucējumi.
- Cik bieži būtu jātiekas ar speciālistu?
Ir trīs iespējamie un biežākie varianti. Pirmais: reizi nedēļā aptuveni mēnesi, vai arī gandrīz katru dienu īsākā laika periodā, piemēram, trīs līdz četras reizes pēc kārtas. Otrs variants: ar cilvēku notiek tikšanās konkrēta gadījuma risināšanā, un viņš pēc gada vai kāda ilgāka laika atceras, ka iepriekšējā tikšanās palīdzējusi tikt kaut kam pāri. Trešais variants: pacients nāk pie speciālista reizi trijos mēnešos.
- Vai praksē gadās tādi gadījumi, kad cilvēkam psihologa apmeklējums kļūst par sava veida atkarību un viņš gaida to, ka speciālists risinās problēmas viņa vietā?
Protams, cilvēkam galvenokārt jāstrādā pašam, jo psihologs tikai palīdz. Pats dažreiz pavērtēju un saprotu, vai cilvēkam konsultācija ir patiesi vajadzīga, vai arī viņš nelietderīgi izmanto gan savus, gan manus resursus.
- Kas ir tie veselības traucējumi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība un, iespējams, jāmeklē speciālista palīdzība?
Tās ir novirzes no normas, piemēram, miega traucējumi, kā arī situācijas, kad cilvēks ar kaut ko savā dzīvē vairs nespēj tikt galā.
- Vai cilvēki vispār apzinās savas problēmas, to, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā?
Visbiežāk jā. To, ka viss kārtībā, viņi saka draugiem, radiem, bet ne ārstam. Tas tāpēc, ka ne visi cilvēki ir gatavi ar kuru katru pārrunāt savas problēmas un dalīties tajās.
- Kā atpazīt un saprast, ka būtu jādodas pie psihologa?
Speciālists būtu jāapmeklē, ja nepārtraukti jūtat nemieru, esat pastiprināti dusmīgs, nevarat iemigt, naktī bieži mostaties, kā arī esat sācis biežāk slimot.
- Cik lielā mērā slimošana ir atkarīga no emocionālā stāvokļa?
Kad cilvēkam ir pastiprināts stress vai panika, automātiski pazeminās arī imūnsistēmas spējas un līdz ar to viņš slimo biežāk. Ar stresu ir saistīta gan saaukstēšanās, gan citi mums pazīstamie vīrusi.
- Novembra beigās un decembra sākumā paredzēti vairāki semināri par psiholoģiju, no kuriem vienā īpaša uzmanība tiks pievērsta atstātajam dzimtas mantojumam. Cik lielā mērā mūs ietekmē tas, kādi ir bijuši mūsu senči?
Ikvienam cilvēkam bagāža no senčiem krājas pat vairāku tūkstošu gadu laikā. Tās, iespējams, ir kaut kādas nianses, kuras cilvēks ir mantojis pat no ļoti seniem senčiem. Tai pat laikā jāatzīst, ka lielākā ietekme, protams, ir no pēdējām divām paaudzēm.
Piemēram, ja jums ir viegli mācīties, iespējams, jāpateicas tēvam, kurš centies un mācījies vairāk nekā citi. Ja turpretī gribi nodarboties ar skriešanu, bet jūti, ka ātri pagursti, iespējams, šai nodarbei jāmet miers, jo arī taviem senčiem šādu dotību nebija. Tie ir tikai daži parametri.
Sava senču mantojuma apziņa palīdz un dāvā spēju iet pa dzīvi un risināt visus uzdevumus, kurus sastopam dzīves laikā. Zinot iepriekšējo paaudžu trūkumus, noslieces, ar šīm problēmām savā dzīvē var zināmā mērā cīnīties jau iepriekš. Piemēram, ja vectēvam ir kāda atkarība, tad vecāki saviem bērniem var censties palīdzēt no tās izvairīties, stāstīt par tās kaitīgumu, un tamlīdzīgi.
-Otra semināru tēma būs par ģimenes sistēmu...
Ģimene ir visas pasaules pamatstruktūra. Ģimenes locekļi ir vistuvākā un spēcīgākā struktūra. Līdz ar to seminārā tiks stāstīts par to, kādas ir ideālas saiknes ģimenē – tās ir mīlestības saiknes, jo ģimenē visam būtu jābalstās uz mīlestību. Ģimenes locekļiem būtu jābūt tiem, kas viens otru aizstāv pret to, kas varētu viņu tuviniekam uzbrukt no ārpuses. Šādā ideālā modelī dzīvojot, ģimenes locekļi viens otram ne tikai uzlabo veselību, bet arī paildzina mūžu. Seminārā varēs uzzināt, kādai būtu jābūt ideālai sapratnei un saiknēm ģimenē, kā uz tām virzīties.
- Kādā veidā ģimenes modelis var ietekmēt veselību un citas dzīves sfēras?
Ir zināmas vajadzības, kuras cilvēkam jānodrošina, lai viņš varētu eksistēt. Ceturto daļu šo vajadzību cilvēks nodrošina ar uzņemto pārtiku. Vienu ceturto daļu viņš nodrošina, uzturoties sabiedrībā, strādājot. Pārējo pusi savu vajadzību apmierināšanai cilvēks iegūst tieši ģimenē. Tikai tādā gadījumā viņš var izpausties kā indivīds, dzīvojot sabalansētu, harmonisku, veselīgu dzīvi.
Semināros paredzētas lekcijas, kā arī jautājumu uzdošanas un atbilžu saņemšanas iespēja. Tā ir laba iespēja sava redzesloka paplašināšanai.
Ilze Mežniece
www.balticmedicine.lv
Ģimenes sistēmas sākotnējā kārtība, savstarpējā saikne un ietekme uz veselību
Semināra saturā ģimenes struktūra, kā tā veidojas un attīstās, savstarpējā saikne stafetes maiņa, ko pārņem un ko nepārņem nākamā paaudze mīlestība, partnerattiecības lomas un uzdevumi kā veidot harmoniskas attiecības kāpēc ģimenē nav harmonijas, kur slēpjas problēmas, kā tās atrisināt, kur ņemt resursus kā neatrisinātās problēmas ģimenē atspoguļojas indivīdā- emocionāli, veidojot attiecības, integrējoties sabiedrībā, veselības jomā, karjerā 26.novembrī 18:00, semināru vadīs: psihologs, psihoterapeits - Artis Jankovskis.
Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs „MIERVIDI”
Par visiem mūsu piedāvātajiem pasākumiem jūs ērti varat uzzināt zvanot uz informatīvo tālruni 25885999
E-pasts: sveiks@miervidi.lv
Adrese: Sapieru iela 1a-1, Rīga.
Mājas lapa: www.miervidi.lv
Lai pastāstītu par aktualitātēm psiholoģijā un semināros pārrunāto tēmu aktualitāti, uz interviju aicināju psihologu, psihoterapeitu Arti Jankovski, kurš kā psihologs strādā jau aptuveni 10 gadus, konsultējot cilvēkus nestandarta situācijās un palīdzot viņiem rast pareizās atbildes.
- Ir cilvēki, kas domā, ka pie psihologa jāskrien katrā mazā lietā, citi pret šo speciālistu izturas skeptiski.
Ļaudis ir dažādi. Parasti cilvēki, kas grib kaut ko savā dzīvē izdarīt un sasniegt, to var izdarīt tikai tādā gadījumā, ja normāli jūtas. Ja cilvēks slikti jūtas, tad ir grūti kaut ko sasniegt. Līdz ar to tie, kas ir aktīvi, kas meklē risinājumus savām situācijām un neatstāj sevi novārtā, ja slikti jūtas, meklē palīdzību no ārpuses, lai situāciju risinātu. Var doties uz dažādām pusēm pēc dažāda veida palīdzības, bet psihoterapija varētu būt viens no labākajiem risinājumiem.
- Kādas ir tās sūdzības, ar kurām cilvēki pēdējā laikā pie jums visbiežāk griežas?
Patlaban dzīvojam krīzes situācijā, un krīzes situācijā aizvien vairāk parādās savstarpējo attiecību problēmas. Varētu teikt, ka tieši ģimenes un attiecību problēmas pēdējā laikā kļūst arvien izplatītākas. Tāpat parasti psiholoģiska palīdzība tiek meklēta, ja ir konfliktsituācijas darbā, nepieciešama gaidāmu nopietnu pārrunu vai darījumu, lielāku notikumu modelēšana.
- Cik lielā mērā mūs ietekmē tas, kas notiek sabiedrībā, ekonomikā, ģimenē, piemēram, patreizējā krīze?
Ja krīzes nav, tad dažkārt arī problēmu ir grūtāk pamanīt. Arī salīdzinoši vāja sistēma labvēlīgos apstākļos var salīdzinoši veiksmīgi funkcionēt. Tomēr krīze visu apgriež otrādi – ja, piemēram, ģimenē tāpat attiecības jau nav tās labākās un siltākās, tad krīze šo problemātiku tikai pastiprina.
- Tad jau var teikt, ka krīzei ir arī pozitīvā puse – tā palīdz apzināties problēmas?
Jebkura krīze paver jaunas iespējas. Tā izjauc līdzsvaru, bet gudrs cilvēks var mēģināt kaut ko sakārtot un mainīt. Cilvēks ir tendēts meklēt vainīgo ārpus sevis. Tā ir gandrīz iedzimta īpatnība, bet pie psihoterapijā var saprast, cik lielā mērā situācija atkarīga no manis, cik lielā mērā – no apkārtējiem apstākļiem.
- Kā palīdz psihologs? Vai dod recepti problēmas veiksmīgai risināšanai?
Gluži tā nav. Dodoties uz konsultāciju, klients sākumā iepazīstas ar mani, izstāsta savu situāciju, kuru es analizēju. Pēc tam sākam diskutēt, un piedāvāju pacientam vairākus risinājuma variantus. Savstarpējā sarunā modelējam situāciju, kamēr nonākam līdz kopīgam risinājumam.
Šīs tikšanās bieži ir nepieciešams atkārtot, īpaši, ja cilvēkam jau ir kādi nopietni veselības traucējumi.
- Cik bieži būtu jātiekas ar speciālistu?
Ir trīs iespējamie un biežākie varianti. Pirmais: reizi nedēļā aptuveni mēnesi, vai arī gandrīz katru dienu īsākā laika periodā, piemēram, trīs līdz četras reizes pēc kārtas. Otrs variants: ar cilvēku notiek tikšanās konkrēta gadījuma risināšanā, un viņš pēc gada vai kāda ilgāka laika atceras, ka iepriekšējā tikšanās palīdzējusi tikt kaut kam pāri. Trešais variants: pacients nāk pie speciālista reizi trijos mēnešos.
- Vai praksē gadās tādi gadījumi, kad cilvēkam psihologa apmeklējums kļūst par sava veida atkarību un viņš gaida to, ka speciālists risinās problēmas viņa vietā?
Protams, cilvēkam galvenokārt jāstrādā pašam, jo psihologs tikai palīdz. Pats dažreiz pavērtēju un saprotu, vai cilvēkam konsultācija ir patiesi vajadzīga, vai arī viņš nelietderīgi izmanto gan savus, gan manus resursus.
- Kas ir tie veselības traucējumi, kuriem būtu jāpievērš uzmanība un, iespējams, jāmeklē speciālista palīdzība?
Tās ir novirzes no normas, piemēram, miega traucējumi, kā arī situācijas, kad cilvēks ar kaut ko savā dzīvē vairs nespēj tikt galā.
- Vai cilvēki vispār apzinās savas problēmas, to, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā?
Visbiežāk jā. To, ka viss kārtībā, viņi saka draugiem, radiem, bet ne ārstam. Tas tāpēc, ka ne visi cilvēki ir gatavi ar kuru katru pārrunāt savas problēmas un dalīties tajās.
- Kā atpazīt un saprast, ka būtu jādodas pie psihologa?
Speciālists būtu jāapmeklē, ja nepārtraukti jūtat nemieru, esat pastiprināti dusmīgs, nevarat iemigt, naktī bieži mostaties, kā arī esat sācis biežāk slimot.
- Cik lielā mērā slimošana ir atkarīga no emocionālā stāvokļa?
Kad cilvēkam ir pastiprināts stress vai panika, automātiski pazeminās arī imūnsistēmas spējas un līdz ar to viņš slimo biežāk. Ar stresu ir saistīta gan saaukstēšanās, gan citi mums pazīstamie vīrusi.
- Novembra beigās un decembra sākumā paredzēti vairāki semināri par psiholoģiju, no kuriem vienā īpaša uzmanība tiks pievērsta atstātajam dzimtas mantojumam. Cik lielā mērā mūs ietekmē tas, kādi ir bijuši mūsu senči?
Ikvienam cilvēkam bagāža no senčiem krājas pat vairāku tūkstošu gadu laikā. Tās, iespējams, ir kaut kādas nianses, kuras cilvēks ir mantojis pat no ļoti seniem senčiem. Tai pat laikā jāatzīst, ka lielākā ietekme, protams, ir no pēdējām divām paaudzēm.
Piemēram, ja jums ir viegli mācīties, iespējams, jāpateicas tēvam, kurš centies un mācījies vairāk nekā citi. Ja turpretī gribi nodarboties ar skriešanu, bet jūti, ka ātri pagursti, iespējams, šai nodarbei jāmet miers, jo arī taviem senčiem šādu dotību nebija. Tie ir tikai daži parametri.
Sava senču mantojuma apziņa palīdz un dāvā spēju iet pa dzīvi un risināt visus uzdevumus, kurus sastopam dzīves laikā. Zinot iepriekšējo paaudžu trūkumus, noslieces, ar šīm problēmām savā dzīvē var zināmā mērā cīnīties jau iepriekš. Piemēram, ja vectēvam ir kāda atkarība, tad vecāki saviem bērniem var censties palīdzēt no tās izvairīties, stāstīt par tās kaitīgumu, un tamlīdzīgi.
-Otra semināru tēma būs par ģimenes sistēmu...
Ģimene ir visas pasaules pamatstruktūra. Ģimenes locekļi ir vistuvākā un spēcīgākā struktūra. Līdz ar to seminārā tiks stāstīts par to, kādas ir ideālas saiknes ģimenē – tās ir mīlestības saiknes, jo ģimenē visam būtu jābalstās uz mīlestību. Ģimenes locekļiem būtu jābūt tiem, kas viens otru aizstāv pret to, kas varētu viņu tuviniekam uzbrukt no ārpuses. Šādā ideālā modelī dzīvojot, ģimenes locekļi viens otram ne tikai uzlabo veselību, bet arī paildzina mūžu. Seminārā varēs uzzināt, kādai būtu jābūt ideālai sapratnei un saiknēm ģimenē, kā uz tām virzīties.
- Kādā veidā ģimenes modelis var ietekmēt veselību un citas dzīves sfēras?
Ir zināmas vajadzības, kuras cilvēkam jānodrošina, lai viņš varētu eksistēt. Ceturto daļu šo vajadzību cilvēks nodrošina ar uzņemto pārtiku. Vienu ceturto daļu viņš nodrošina, uzturoties sabiedrībā, strādājot. Pārējo pusi savu vajadzību apmierināšanai cilvēks iegūst tieši ģimenē. Tikai tādā gadījumā viņš var izpausties kā indivīds, dzīvojot sabalansētu, harmonisku, veselīgu dzīvi.
Semināros paredzētas lekcijas, kā arī jautājumu uzdošanas un atbilžu saņemšanas iespēja. Tā ir laba iespēja sava redzesloka paplašināšanai.
Ilze Mežniece
www.balticmedicine.lv
Ģimenes sistēmas sākotnējā kārtība, savstarpējā saikne un ietekme uz veselību
Semināra saturā ģimenes struktūra, kā tā veidojas un attīstās, savstarpējā saikne stafetes maiņa, ko pārņem un ko nepārņem nākamā paaudze mīlestība, partnerattiecības lomas un uzdevumi kā veidot harmoniskas attiecības kāpēc ģimenē nav harmonijas, kur slēpjas problēmas, kā tās atrisināt, kur ņemt resursus kā neatrisinātās problēmas ģimenē atspoguļojas indivīdā- emocionāli, veidojot attiecības, integrējoties sabiedrībā, veselības jomā, karjerā 26.novembrī 18:00, semināru vadīs: psihologs, psihoterapeits - Artis Jankovskis.
Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs „MIERVIDI”
Par visiem mūsu piedāvātajiem pasākumiem jūs ērti varat uzzināt zvanot uz informatīvo tālruni 25885999
E-pasts: sveiks@miervidi.lv
Adrese: Sapieru iela 1a-1, Rīga.
Mājas lapa: www.miervidi.lv
