Cer atjaunot Latvijas seno augu šķirņu audzēšanu
Otrdien, 7. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamo šķirņu atzīšanas un sēklu aprites kārtību. Izmaiņas nosacījumos paredz noteikt maksimālos seno šķirņu sēklu tirdzniecības apjomus kaņepēm, lauku pupām un sojai.
Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā ievērojami augusi lauksaimnieku interese par augu ģenētisko resursu – Latvijas seno augu šķirņu audzēšanu, izmaiņas noteikumos paredz noteikt maksimālos seno šķirņu sēklu tirdzniecības apjomus sējas kaņepēm (Cannabis sativa), lauku pupām (Vicia faba) un arī sojai (Glycine max). Šīs šķirnes ir ar vismaz 50 gadu ilgu vēsturi.
Īpaša interese ir kaņepju sēklu ieguvei audzēt senās pirms daudziem gadiem Latvijā audzētās kaņepes. Tam pamatā ir lauksaimniecisko produktu pārstrādātāju pieprasījums pēc kvalitatīvas izejvielas (kaņepju sēklām), kas radītu iespēju ražot un nodrošināt aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc dažādiem kaņepju sēklu nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, īpaši no bioloģiski audzētām kaņepju sēklām.
Šobrīd neviena no senajām Latvijā audzētajām kaņepju šķirnēm nav iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā ar norādi “Saglabājamā šķirne”. Tomēr šādu šķirņu pieteicējiem, ievērojot noteiktās prasības, to ir iespējams veikt ar atvieglotiem nosacījumiem, salīdzinot ar jaunajām augu šķirnēm. Iekļaujot konkrētas šķirnes katalogā, radīsies iespēja attīstīt šīs šķirnes sēklkopības darbu, tādējādi lauksaimniekiem būs iespēja audzēt un sertificēt šo vietējo šķirni. Tāpat sējas kaņepju šķirnes izmantošana dos tiesības lauksaimniekiem saņemt platību maksājumus, samazināsies izaudzēto kaņepju produkcijas pašizmaksa un būs iespēja paaugstināt konkurētspēju ar citās valstīs izaudzēto.
Ieviešot izmaiņas noteikumos un iekļaujot attiecīgās senās šķirnes Latvijas augu šķirņu katalogā, lauksaimniekiem radīsies iespēja nodarboties ar vecāku, vietējiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu Latvijā radīto augu šķirņu audzēšanu, turklāt īpaši nozīmīgi tas varētu būt bioloģiskajiem lauksaimniekiem.
Viktorija Kalniņa