Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, būtiski pieaugušas cenas lielākajai daļai piena produktu, kā arī apelsīniem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra jaunākie dati.

Vislielākais cenu pieaugums – par 23% – gada trešajā ceturksnī bija sviestam ar tauku saturu 82-82.5% – no 8.27 eiro/kg līdz 10.16 eiro/kg, kā arī skābajam krējumam ar tauku saturu 25% un apelsīniem – attiecīgi no 3.01 eiro/kg līdz 3.49 eiro/kg. un no 1.52 eiro/kg līdz 1.77 eiro/kg.

Tāpat cenas kāpušas skābajam krējumam ar t.s. 15% – no 2.86 eiro/kg līdz 3.23 eiro/kg, vietējiem gurķiem – no 1.55 eiro/kg līdz 1.72 eiro/kg, cūkgaļas karbonādei bez kaula – no 5.90 eiro/kg līdz 6.53 eiro/kg, sviestam ar tauku saturu 72-73% un saldajam krējumam “Kārums”ar t.s. 10% – attiecīgi no 4.63 /kg līdz 5.12 eiro/kg un no 1.02 eiro/kg līdz 1.13 eiro/kg.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums – par 54% – trešajā ceturksnī ir bijis zaļajām vīnogām – no 4.14 eiro/kg līdz 1.90 eiro/kg un plūmēm – no 2.58 eiro/kg līdz 1.37 eiro/kg.

Cenas saruka arī vietējiem tomātiem un galviņkāpostiem – attiecīgi no 2.56 eiro/kg līdz 1.47 eiro/kg un no 0.68 eiro/kg līdz 0.39 eiro/kg, galda bietēm – no 0.64 eiro/kg līdz 0.41 eiro/kg un sarkanajai paprikai – no 3.06 eiro/kg līdz 2.32 eiro/kg.

Kā uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, vasaras izskaņā piedzīvotai sviesta pirkšanas bums ir atstājis loģisku ietekmi uz sviesta cenu veikalos.

“Daļēji cenu kāpumu izsauca piena tauku cenas pieaugums pasaules tirgos, bet daļēji arī mūsu pašu saceltā ažiotāža. Lai gan vasaras beigās dažos veikalos bija iespējams nopirkt lētāku sviestu, nekā tas bija vasaras vidū. Piemēram, “Maksima” veikalā Ulmaņa gatvē septembra pirmajā nedēļā lētākais 82% fasētais sviests maksāja 7.59 eiro/kg. Arī krējuma un cūkgaļas cenas kāpums ir skaidrojams ar pasaules tirgus tendencēm, kur cenas ir pieaugušas,” norāda eksperte.

Kopš rudens dārzeņu, augļu un ogu ražas nokļūšanas veikalā, to cenas pamatā ir būtiski samazinājušās, bet apelsīnu augstā cena skaidrojama ar ” nesezonu” .

“Žēl, ka dažādu ekonomisko apsvērumu dēļ lielā daļā veikalu ķēžu jūnija sākumā nebija nopērkami Latvijā audzēti kartupeļi, burkāni, kāposti un sīpoli. Kad ražotāji brīdināja, ka drīz beigsies vietējās bietes un varbūt varētu palielināt nedaudz to cenu, tirgotāji tam nepiekrita, jo viņi rūpējoties par mazturīgajiem pircējiem. Bet, kad mūsu bietes bija beigušās, ievestās importa gan maksāja gandrīz divas reizes vairāk, un rūpes par iedzīvotājiem bija aizmirsušās. Neskatoties uz to, salīdzinoši jauna pozitīva tendence ir rudens sezonā nopērkamie vietējie augļi un ogas lielveikalu ķēdēs. Pat “Skay” veikalā septembrī bija salīdzinoši lētās plūmes no Moldovas un nedaudz dārgākas plūmes no Pūres,” rezumēja Gulbe.

LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs vāc, apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem. Iegūtā informācija tiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Avots: LA