2016. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,3 procentpunktiem.

2. ceturksnī 94,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada (2015. gada 2. ceturksnī – 97,1 tūkstotis) un par 7,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš (2016. gada 1. ceturksnī – 101,6 tūkstoši).

Pērnā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet šā gada 1. ceturksnī Latvijas bezdarba rādītājs 10,3 % par 1,1 procentpunktu pārsniedza ES dalībvalstu vidējo rādītāju (9,2 %). Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 2. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,0 %.

Ilgstošie bezdarbnieki

2016. gada 2. ceturksnī 40,3 % jeb 38 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 1. ceturksni – par 5,2 procentpunktiem. Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 3,7 tūkstošiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits.

Jauniešu bezdarbs

2016. gada 2. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 18,9 %, kas ir par 3,7 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 3,9 procentpunktiem augstāks nekā 1. ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 2,1 tūkstoti un, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni – par 2,9 tūkstošiem. No visiem bezdarbniekiem 14,7 tūkstoši jeb 15,6 % bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 2,7 procentpunktiem un par 4 procentpunktiem, salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni. 2. ceturksnī 40,7 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,3 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji

2016. gada 2. ceturksnī 31,7 % jeb 460 tūkstoši iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 7,1 tūkstoti jeb 1,5 %.

2016. gada 2. ceturksnī 19,7 tūkstoši jeb 4,3 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam 2015. gada 2. ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,9 %, bet 2016. gada 1. ceturksnī – 3,9 %.

2016. gada 2. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 3,8 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem pieejama CSP datubāzē sadaļā „Nodarbinātība un bezdarbs.