2016. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 4,2 %, preču eksporta vērtībai pieaugot par 9,8 %, savukārt importa vērtībai sarūkot par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Septembrī Latvija eksportēja preces 953,6 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1,04 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8 % (augustā – 45,4 %).

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,37 miljardus eiro – par 548,6 milj. eiro jeb 3,2 % mazāk nekā 2015. gada atbilstošajā periodā. Tostarp eksporta vērtība veidoja 7,47 miljardus eiro (samazinājums par 125,3 milj. eiro jeb 1,6 %), bet importa – 8,9 miljardus eiro (samazinājums par 423,3 milj. eiro jeb 4,5 %).

Piezīmes: dati par 2016. gada jūniju precizēti

Svarīgākās izmaiņas eksportā septembrī, salīdzinot ar augustu:

-       mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 17,6 milj. eiro jeb 13,1 %,

-       pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 14,9 milj. eiro jeb 21,8 %,

-       augu valsts produktu eksports palielinājās par 14,8 milj. eiro jeb 16,1 %,

-       ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 13,9 milj. eiro jeb 23,5 %,

-       koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,9 milj. eiro jeb 9,9 %,

-       parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 1,9 milj. eiro jeb 2,4 %.

Svarīgākās izmaiņas importā septembrī, salīdzinot ar augustu:

-       ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports samazinājās par 11,1 milj. eiro jeb 9,6 %,

-       tekstila un tekstilizstrādājumu imports saruka par 8,1 milj. eiro jeb 15,5 %,

-       akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumu imports samazinājās par 6,0 milj. eiro jeb 22,4 %,

-       satiksmes līdzekļu un to aprīkojumaimports palielinājās par 16,7 milj. eiro jeb 19,2 %,

-       pārtikas rūpniecības ražojumu imports pieauga par 7,3 milj. eiro jeb 7,9 %.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (17,7 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,6 %), Vācija (8,7 %) un Zviedrija (5,6 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,9 %), Polija (11,4 %) un Igaunija (8,0 %).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 7,8 %, bet importā – 6,6 %.

Dažādu graudu un sēklu (arī eļļas augu), augu rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augu eksporta palielināšanos šā gada septembrī salīdzinājumā ar pērno septembri ietekmēja eksporta pieaugums rapšu un ripšu sēklām par 7,3 milj. eiro jeb 23,5 %. Savukārt graudaugu produktu eksports samazinājās, sarūkot kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksportam par 41,4 milj. eiro jeb 53,2 %.

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa palielināšanos šajā septembrī salīdzinājumā ar 2015. gada septembri ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu importa pieaugums par 6,0 milj. eiro jeb 30,3 %. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 19,6 milj. eiro jeb 26,9 %.

Avots: CSP