Diemžēl ASV kredītreitinga samazinājuma sekas varētu būt visai dramatiskas ne tikai pašās ASV, bet visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Latvijas Krājbankas" galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Viņa skaidroja, ka pēdējā laikā ASV, Eiropā un Āzijā publiskotie ekonomiskie dati liecina par lēnāku pasaules vadošo ekonomiku attīstību, nekā tika gaidīts. Tāpēc ASV reitinga samazinājums neapšaubāmi varētu būt liels papildu trieciens gan pasaules tirdzniecībai, gan finanšu sektoram.

Viņasprāt, līdz ar starptautiskās reitingu aģentūras "Standard and Poor's" (S&P) lēmumu samazināt ASV kredītreitingu varam sagaidīt, ka pieaugs ASV dolāra procentu likmes, ka arī dažu citu valstu, piemēram, Francijas, AAA reitingi varētu tikt pārskatīti, bet centrālās bankas turpinās stimulēt tirgus ar ārkārtas pasākumiem. Ertuganovas vērtējumā, šie un vairāki citi notikumi turpinās uzturēt saspīlējumu finanšu tirgos.

"Droši vien nebūtu pareizi salīdzināt ASV reitinga samazinājuma iespējamās sekas ar bankas "Lehman Brothers" bankrota ietekmi uz pasauli un Latviju, tomēr, ja valsts, kuras centrālā banka emitē pasaules rezerves valūtu un kuras valdības obligācijas līdz šim brīdim bijušas bezriska finanšu instrumenta etalons, zaudē AAA reitingu, neviens nevar prognozēt finanšu tirgus reakciju un sekas pasaules ekonomikai," teica analītiķe.

"Vai ASV reitinga samazinājumam ir paredzama liela ietekme uz Latvijas ekonomiku? Atbilde ir gan jā, gan nē. Neapšaubāmi, īstermiņā ietekme varētu būt ļoti ierobežota, jo finanšu kolapsu šis notikums diez vai izraisīs, un tiešā veidā ASV ekonomikas attīstības palēninājums vai saspīlējums finanšu sektorā Latviju ietekmē relatīvi maz, un tas nenotiek nekavējoties. Šajā ziņā mēs daudz vairāk un ātrāk reaģējam uz situāciju Vācijas, Skandināvijas un NVS ekonomikā," skaidroja eksperte.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ASV reitinga samazinājums ir tikai daļa no notikumu ķēdes, kas gan varētu būtiski ietekmēt pasaules ekonomikas attīstību. "Situācija eirozonā un ASV ir pārāk sarežģīta, lai risinātu to ātri un nesāpīgi. Tādējādi otrajā pusgadā pasaules ekonomikas rādītāji varētu būt visai vāji, kas neapšaubāmi ietekmētu arī Latviju," teica Ertuganova.

Viņa aicināja neaizmirst, ka liela ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību ir ārējiem faktoriem. Viņas skatījumā, bez pasaules ekonomikas visai ātrajiem atveseļošanās procesiem pēc 2008.-2009.gada notikumiem arī Latvijas ekonomikas iziešana no recesijas nebūtu iespējama. Tāpat, ja pat mobilizēsimies un spēsim pierādīt, ka esam veiksmes stāsts, ne tikai parādot, kā iziet uz izaugsmes ceļa, bet arī, kā uz tā ilgstoši noturēties, bez ārējas stabilitātes diez vai šos mērķus varēsim panākt.

"Kaut arī otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji bija visai pārliecinoši, negatīvais ārējais fons noteikti neļauj ļauties eiforijai, ka ģenerēsim tikpat optimistiskus rādītājus arī turpmāk. Pašlaik Latvijas ekonomikas attīstība nav iedomājama bez spēcīga pieprasījuma pēc Latvijas eksporta, bez stabilas ārējās un pašmāju investīciju vides, bez labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem investīciju projektu realizēšanai. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi notikumiem, kas varētu šo faktoru kopumu destabilizēt, atstājot vēl joprojām vāju iekšējo patēriņu par galveno atbalsta punktu Latvijas ekonomikai," uzsvēra analītiķe.

Ekspertes vērtējumā, pēdējā laika notikumi ļoti atgādina 2008.-2009.gada hroniku, kad ļoti bieži, it īpaši brīvdienās, tika paziņoti jaunumi, kas vēl nesen šķita neiedomājami. Kaut arī varot teikt, ka finansistiem un ekonomistiem izveidojusies imunitāte pret nepatīkamiem pārsteigumiem, piektdienas vakara paziņojumu par ASV reitinga samazinājumu tomēr varot nosaukt par pamatīgu triecienu.

"Pārsteigumu nesagādāja pats S&P lēmums, jo fiskālā situācija ASV un vēl jo vairāk politiķu nespēja parādīt stingru nostāju budžeta deficīta un valsts parāda samazinājumam jau liecināja par ļoti lielu iespējamību, ka vismaz viena no kredītreitingu aģentūrām varētu izšķirties par labu ASV reitinga samazinājumam. Bet pārsteidzoši bija tas, ka paziņojums tika izdarīts brīdī, kad fondu tirgos valda panika un pasaules ekonomikai draud ja ne atkārtota recesija, tad nopietna attīstības tempu palēnināšanās. Drīzāk šķita, ka šī ziņa gaidāma rudenī," sprieda Ertuganova.

Lai arī diskusijas par to, vai S&P lēmums par ASV reitinga samazinājumu bija pamatots un vai tas bija ekonomisku vai politisku apsvērumu vadīts, esot iespējamas, Ertuganova pievienojas S&P paustajam, ka 2.augustā ASV apstiprinātais budžeta deficīta un valdības parāda samazinājuma plāns nav risinājums fiskālas situācijas uzlabojumam ilgtermiņā, turklāt ekonomiskās un fiskālās politikas veidošanas procesi pēdējā laikā neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā politiskie spēki varētu vienoties par kvalitatīvāku risinājumu.

Viņa atgādina, ka ASV ir valsts ar vienu no pasaulē lielākajām valdības parāda attiecībām pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Ja līdz šim parāds tuvojās 100% no IKP, tad ar parāda griestu palielinājumu tas varētu pieaugt vēl par 15% no IKP, rēķinot 2010.gada IKP ciparos.

Tādējādi, spriežot pēc ASV parāda rādītāja, Ertuganova secinājusi, ka ASV atrodas vienā "kompānijā" ar Itāliju, Grieķiju, Japānu, Īriju un citām valstīm. Tomēr ASV reitings bija vienā līmeni ar Vāciju, Kanādu, Austriju un Franciju, kurās fiskālā situācija varbūt arī nav spīdoša, bet tomēr valdības parāds ir mazāks un kurām arī budžeta izdevumu un parāda pieauguma ātrums nav tik liels.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā pirmo reizi vēsturē tika pazemināts ASV kredītreitings no "AAA" uz "AA+".

Avots: Nozare.lv