Tūristu skaits Jūrmalā 2013. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2012. gadu ir palielinājies par vidēji 12 procentiem. Gada pirmajā ceturksnī, ziemas mēnešos, pieaugums bija 10 %, otrajā – 15 procenti. 

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Jūrmalas naktsmītnēs 2013. gada janvārī, februārī un martā nakšņojuši 22 827 cilvēki, otrajā ceturksnī – 37 090, tādējādi pirmajā pusgadā kopā – 59 917 tūristi. 

Trešo daļu no kopējā tūristu skaita veido vietējie tūristi, no Latvijas, un 70 % – viesi no citām valstīm. Tieši ziemas mēnešos Jūrmalas naktsmītņu piedāvājumu vairāk izmantojuši viesi no Latvijas – 40 % no kopējā pilsētas viesu skaita, bet, laikam kļūstot siltākam, gada otrajā ceturksnī, palielinājies tūristu īpatsvars, kuri Jūrmalā ierodas no citām valstīm.

„Esmu gandarīts, ka mūsu kopīgais darbs ar Jūrmalas tūrisma uzņēmējiem tūrisma produktu pilnveidošanā popularizēšanā dod pārliecinošus rezultātus,” pauž Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. „Pēdējo pāris gadu laikā ievērojami pieaudzis pilsētas viesu skaits, kas Jūrmalā izmanto kūrortrehabilitācijas un  spa, kā arī darījumu tūrisma piedāvājumu. Mūsu piedāvātie veselības un darījumu tūrisma produkti ir eksportprodukti ar augstu pievienoto vērtību, kā redzams, tie ir konkurētspējīgi Baltijas valstīs un citviet Eiropā, un tiem nav sezonalitātes problēmu, līdz ar to tūrisma nozares spēj konkurēt, darboties un attīstīties visu gadu.”

Šā gada pirmajā pusē Jūrmalā visvairāk bija tieši viesu no Latvijas – 31 % no tūristu kopējā skaita, otrajā vietā – tūristi no Krievijas – 30 %, no Igaunijas – 10 % no pilsētas viesu kopskaita, no Lietuvas – 7 %, no Baltkrievijas – 4 %, no Somijas – 2,5 %, no Polijas, Vācijas, Zviedrijas un Norvēģijas – pa 2 procentiem.

Tūristi no Latvijas Jūrmalā šā gada sākumā pavadījuši vidēji četras diennaktis, tūristu skaita pieaugums no Krievijas pirmajā un otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir 26 %, savukārt gandrīz nav mainījusies tūrisma plūsma no Igaunijas, viesi no šīs valsts Jūrmalā tāpat pavadījuši vidēji divas  diennaktis. 

Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Lietuvas – par gandrīz 30 procentiem. Viesu skaits no Baltkrievijas palielinājies nedaudz, toties ievērojami pieaudzis viņu uzturēšanās ilgums Jūrmalā, sasniedzot vidēji 13 dienas. Divreiz palielinājusies tūristu plūsma no Polijas. 

Tūristu skaitliskais apjoms no Izraēlas nav pieaudzis, toties gada otrajā ceturksnī divas reizes, vidēji – līdz piecām dienām, pieaudzis viņu uzturēšanās ilgums salīdzinoši ar tādu pašu laika periodu pērn. Kopumā tūristu vidējais uzturēšanās ilgums Jūrmalā bijis trīs diennaktis.

Lielākā daļa tūristu Jūrmalā naktsmītnēm izvēlas kūrorta rehabilitācijas centrus, kūrortviesnīcas un viesnīcas. Viesu mājas lielākoties izvēlas tūristi no Latvijas, Krievijas un Somijas, savukārt kempingiem priekšroku dod tūristi no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, Somijas.

Vislielākais noslogojums pirmajā pusgadā bija kūrortviesnīcās – vidēji 40 % (jūnijā jau 50 %),  kūrorta rehabilitācijas centros – 38 procenti. Viesnīcās zemākais noslogojums vērojams februārī, martā un aprīlī – vidēji 11 %, taču jau maijā tas bijis 28 % un jūnijā 40 procentu.

 Tā kā kempingi sāk darboties tikai jūnijā, patlaban nevar spriest par to statistikas datiem.

Statistikā apkopoti dati tikai par Jūrmalas naktsmītnēs nakšņojušajiem viesiem; informācijā aptver 38 naktsmītnes, kurās kopā ir 3675 gultasvietas. 

Reinholds Pelše