Ja aplūko parastā pārtikas veikalā iegādātu produktu saturu, tad gandrīz visur var ieraudzīt palmu eļļu. Tā ir iebiezinātā piena, konfekšu, cepumu, frī kartupeļu, šokolādes krema, šokolādes, ātri pagatavojamu nūdeļu, čipšu, sausiņu, krekeru sastāvā. Tā vien šķiet, ka palmu eļļas klātbūtne produktā piešķir tam kādu īpašu garšu. Bet vai no tās ir kāds labums?

Palmu un arī kokosriekstu eļļā ir piesātinātie tauki. Augu valsts izcelsmes piesātinātajiem taukiem raksturīga spēja ilgi glabāties, nemainot savas īpašības. Palmu eļļu izmanto margarīna, krējuma aizvietotāju, augu un piena tauku maisījumu ražošanai, tādējādi ievērojami pagarinot šo produktu derīguma termiņu un uzlabojot garšu un krāsu.

Bet diemžēl tas ir arī vienīgais palmu eļļas plus. Piesātināto taukskābju spēja paaugstināt holesterīna līmeni asinīs un ierosināt aterosklerozes, asinsvadu trombozes, [insultu], sirds slimību un aptaukošanās veidošanos padara palmu eļļu par nepieņemamu uztura komponenti visa vecuma cilvēkiem. Augsts piesātināto taukskābju saturs ir arī vistu taukos, gaļā, olās, piena produktos, sviestā, kakao sviestā un šokolādē.

Cilvēki, kas cenšas dzīvot veselīgi, jau sen ir pasludinājuši margarīnu par veselīgu sviesta aizvietotāju. Tomēr, ja tam ir pievienota palmu eļļa, tad šis produkts kļūst pat kaitīgs jūsu veselībai. Ja vēlaties nopirkt veselīgu margarīnu, lasiet informāciju uz iepakojuma – palmu eļļa tajā nedrīkst būt [bet arī tas var nepalīdzēt, ja ražotājs korekti nenorāda visas produkta sastāvdaļas]. Lai saprastu, vai margarīns ir “veselīgs”, jāatceras, ka produkta sastāvdaļas vienmēr tiek norādītas atbilstoši to daudzumam. Veselīgākam margarīnam pirmajā vietā atradīsies augu eļļas – olīveļļa, saulespuķu, kukurūzas, safloras, bet beigās – hidrogenētie tauki.

Jā, hidrogenētie tauki ir tikpat kaitīgi cilvēka veselībai kā palmu eļļa. Šķidro augu eļļu hidrogenēšana notiek ar ūdeņraža palīdzību. Šī procesa rezultātā rodas daudz taukskābju transizomēru, kas ir cilvēka organismam sveši. Šīs taukskābes salipina trombocītus asinīs, veidojot trombus, paaugstina holesterīna līmeni asinīs. Tā rezultātā rodas tādas saslimšanas kā cukura diabēts, onkoloģiskās slimības, impotence un neauglība vīriešiem hormonālas nepietiekamības dēļ, vielmaiņas traucējumi, sirds išēmiskā slimība, [insults].

Produkti, kuros mēs visvairāk apēdam transizomērus, ir kausētie sieri, dažādi margarīni, hamburgeri, čipsi, sausiņi, frī kartupeļi, gatava kārtainā mīkla un izstrādājumi no tās. Transizomēri var būt arī sviestā, kam pievienotas augu eļļas, saldējumā, iebiezinātajā pienā, šokolādē.

Hidrogenētie tauki padara pārtikas produktus lētākus un tādēļ ir izdevīgi to ražotājiem, bet ne mums – mēs par to maksājam ar savu veselību. “Ātrās pārtikas” sastāvdaļas kādā eksperimentā centās izšķīdināt benzīnā, bet arī tas neizmainīja tās. Viņas kā plastilīns izklāj mūsu asinsvadus no iekšpuses, liedzot mums dzīvot veselīgi.

Palmu eļļa pārtikas produktos pastiprina to garšu, liekot ēst tos vēl un vēl. Pēc šāda principa ir veidoti ātrās ēdināšanas uzņēmumi. Katrs bērns labprātāk izvēlēsies hamburgeru ar frī kartupeļiem zupas šķīvja vietā. Cilvēki, kas pagaršojuši kādu pārtikas produktu, burtiski paliek atkarīgi no palmu eļļu saturoša saldējuma vai šokolādes, hamburgeru vai čipšu garšas, tas liek viņiem pirkt tos vēl un vēl.

Droši vien daudzi cilvēki būs pārsteigti uzzinot, ka palmu eļļa plaši tiek izmantota rūpniecībā kā metalurģijas iekārtu smērviela. Tāpat palmu eļļa tiek izmantota arī lētas kosmētikas un kremu izgatavošanai.

Palmu eļļa, kas pievienota piena produktiem to derīguma termiņu pagarināšanai, padara tos grūtāk kūstošus. Palmu eļļas kušanas temperatūra ir krietni augstāka kā cilvēka ķermeņa temperatūra. Nokļūstot kuņģī, palmu eļļa nemainīgi paliek lipīga plastiska masa, kas var izraisīt gremošanas traucējumus. Palmu eļļa organismā uzkrājas.

Palmu eļļa ir spēcīgs kancerogēns. T.s. “attīstītās” valstis jau sen ir atteikušās no palmu eļļas izmantošanas pārtikas rūpniecības vajadzībām, kā arī ierobežo to saturošo produktu tirdzniecību, obligāti norādot uz iepakojuma par palmu eļļas klātieni tajos.

Palmu eļlas sastāvā gandrīz vispār nav cilvēka organismam vērtīgu vielu. Pātikas eļļu vērtību nosaka linolskābe daudzums. Vidējas kvalitātes un cenas augu eļļā tā sasniedz apmēram 70-75% līmeni, savukārt palmu eļļa satur 5% linolskābes. Cilvēkam vissabalansētāakās ir kukurūzas un olīvju eļļas, bet te ir jāatceras, ka augu eļļas nav ieteicams karsēt [jo eļļas karsēšanas rezultātā rodas kancerogēnās vielas].  Vienīgais palmu eļļas pluss ir tās ļoti zemā cena, bet par to, tās lietotājiem ļoti dārgi nākas maksāt ar savu veselību.