Fruktoze ir dabīgs cukurs, ko satur augļi (tiesa gan daži augļi, piemēram, apelsīni un vīnogas, satur arī daudz glikozes). 

Kāpēc drīkst ēst augļus, kas satur fruktozi, bet kāpēc pati fruktoze tīrā veidā ir kategoriski aizliegta?

Atšķirībā no glikozes fruktoze var no asinīm iekļūt audu šūnās bez insulīna palīdzības, tādēļ to iesaka kā drošāko ogļhidrātu avotu diabēta pacientiem. Daļa fruktozes iekļūst aknu šūnās, kuras pārvērš to par glikozi, tāpēc fruktoze arī var palielināt cukura līmeni asinīs, bet mazākā mērā kā citi monosaharīdi (vienkāršie ogļhidrāti).  Tomēr fruktoze daudz ātrāk kā glikoze spēj pārvērsties taukos! Tas tādēļ, ka fruktoze, pārvēršas aknās nevis par glikogēnu (īpašu vielu, kas tiek izmantota enerģijas ražošanai muskuļu darbam), bet par taukiem.

Nokļūstot organismā fruktoze nesaistās ar īpašu fermentu – fruktokināzi-1, kas ir atbildīgs par organismā nonākušo ogļhidrātu pārvēršanu enerģijā un nosaka, par ko tos pārvērst – taukos vai glikogēnā. Saliktie ogļhidrāti, kurus satur auzu pārslas, makaroni, rīsi, nokļūstot organismā, tiek pārstrādāti pārsvarā glikogēnā, kas uzkrājas aknās un muskuļos.  

Tas notiks tik ilgi, kamēr organismā būs brīva vieta rezervēm un tikai tad šie ogļhidrāti tiks pārvērsti taukos Savukārt fruktozi aknas pārvērš par taukiem, kurus no asins straumes nekavējoties uzsūc taukaudi.

Visbiežāk mēs saņemam fruktozi ar kukurūzas sīrupu, kas ir lētākais cukurniedru cukura analogs, ko izmanto atvēsinošu dzērienu un citu produktu ražošanā. Zinātnieki uzskata, ka tieši šī sīrupa izmantošana rūpniecībā ir viens no aptaukošanās epidēmijas iemesliem. Ir eksperimentāli pierādīts, ka fruktozes lietošana uzturā veicina aptaukošanās procesu. 

Tādēļ fruktoze netiek uzskatīta par veselīgu uztura piedevu. Atspirdzinošu dzērienu, kuri satur fruktozi, lietošana  lielākā mērā izraisa aptaukošanos.

Ir pierādīts, ka daži hormoni, kas reaģē uz glikozi (leptīns, insulīns u.c.),  nepilda savas funkcijas, ja ir lietota fruktoze. Tādējādi aptaukošanās rašanās tiek skaidrota ne tikai ar augsto fruktozes enerģētisko vērtību, bet arī ar fruktozes radītajām vielmaiņas izmaiņām, kas veicina tauku uzkrāšanos.

Vēl jāņem vērā, ka lieli fruktozes daudzumi bojā aknas un rada insulīna rezistenci. Fruktoze uz aknām iedarbojas līdzīgi toksiskā (indējošā) veidā  kā etilspirts. Fruktoze septiņas reizes aktīvāk kā glikoze saistās organismā ar olbaltumvielām un polinepiesātinātajām taukskābēm, kas rada oksidatīvus bojājumus šūnās un galu galā noved pie iekaisuma un dažādām hroniskām saslimšanām.

Fruktoze palielina urīnskābes veidošanos, kas lielās koncentrācijās var radīt podagru un nierakmeņus. Kamēr vairums cilvēka organisma šūnu nevar izmantot fruktozi enerģijas radīšanai, zarnu baktērijas to var un palielināts fruktozes līmenis var veicināt mikrofloras disbalansu un patogēnu (slimības izraisošu) baktēriju vairošanos. 

Fruktoze tāpat rada apetīti kontrolējoša hormona (leptīna) darbības traucējumus, kas cilvēkā izraisa pārmērīgu ēstgribu. Vēl fruktoze patīk vēža šūnām un tā ir labs vēža šūnu enerģijas avots, kas veicina to vairošanos.

Avots:

http://zdorovie.com/nutrition/food/ostorozhno-fruktoza/12320