Kazenes 

Kazeņu mājvieta ir Eiropa. Tās savvaļā sastopamas mežmalās un izcirtumos, taču to garšīgo ogu dēļ tās audzē arī dārzos. Ogas ir melnas un nogatavojas augustā. Populārākais kazeņu pielietojums ir to vitamīniem bagāto ogu ēšana svaigā veidā tieši desertos un svaigi spiestas sulas veidā. Kazenes ir bagātas ar A, C un E vitamīniem, tās satur kāliju, varu un magniju. Starp citu, no kazeņu lapām gatavo tēju un tinktūru, kas var palīdzēt, piemēram, caurejas gadījumā. Ar to var skalot kaklu un muti iekaisumu gadījumos. Kazeņu lapu tēju patīkamās garšas dēļ var dzert ar ikdienā, aizstājot ierastās šķirnes.  

Lācenes

Lācene aug aukstā un mērenā klimata teritorijā, purvainos apvidos Skandināvijā, Baltijas valstīs, Kanādā, Krievijā un citos polam tuvos apvidos. Lācenes ir īpaši vērtīgs uzturlīdzeklis, jo ir vitamīniem un mikroelementiem bagāta oga. Svaigā veidā tā garšo rūgteni-skābi un tieši šādi tās ir visvērtīgākās. Lācenes ir lielisks C vitamīna avots. 75 grami zeltaino ogu sedz dienas C vitamīna devu. Arī E vitamīns lācenēs ir vairāk nekā citās ogās. Tāpat savvaļas ogu vidū lācenes ir līderes balastvielu daudzumā. Lāceņu lapu tēja lieliski līdz pret caureju, saaukstēšanos, plaušu un asinsvadu slimībām, kā arī citām kaitēm.

Zilenes

Zilenes ir labi zināmo melleņu tuvākās radinieces, taču atšķiras no savām māsīcām ar nedaudz saldāku garšu, to mīkstums ir viegli zaļgans un blīvāks nekā mellenēm. Zilenes ir gandrīz divas reizes lielākas par mellenēm. No zilenēm var gatavot visus tos pašus ēdienus, ko no mellenēm, tās vislabāk baudīt svaigas, jo satur glikozi, fruktozi, saharozi, pektīnvielas, miecvielas, minerālvielas, kā arī C un A grupas vitamīnus. 

Pīlādzis

Svaigi spiestai pīlādžu ogu sulai piemīt ārstnieciskas īpašības, to garša būs patīkama, ja lietosiet nelielos daudzumos kopā ar saldām ogām. Tāpat svaigas pīlādžogas cukurā vai medū būs gards un galvenais, veselīgs našķis visas ziemas garumā, kas var palīdzēt cīnīties pret saaukstēšanos un vienkārši stiprināt imunitāti.  Pīlādžu ogās ir pretiekaisuma vielas, tām piemīt nomierinoša un urīndzenoša iedarbība, tās satur karotīnu, C,P un K vitamīnus. Kaltētas pīlādža ogas var palīdzēt gremošanas sistēmas problēmām, bet to tēja var līdzēt plaušu slimību, piemēram, bronhīta, gadījumos. 

Aronijas

Aroniju augļus, tāpat kā pīlādžus, to rūgtās garšas dēļ nevar daudz lietot svaigā veidā, taču to sula ir ne tikai garšīga, bet arī veselīgā. Tās dos patīkamu un neparastu akcentu saldajos ēdienos. Aronijas augļi ir ļoti veselīgi, jo satur maz cukuru, bet īpaši daudz P un C vitamīna. Ēdamkarote aroniju satur P vitamīna dienas devu, kā arī tādus vitamīnus kā B2 un A, mēreni daudz pektīnvielu, organiskās skābes. Tās satur arī kalciju, kāliju, magniju, dzelzi un citus veselībai svarīgus mikroelementus. Aroniju sula var palīdzēt ārstēt astēniju, mazasinību, hipovitaminozi un aterosklerozi, kā arī to var lietot ikdienā kā organisma imunitātes stiprinātāju. 

 

Mežrozītes

Mežrozīšu augļu lielākā bagātība ir augstais C vitamīna saturs.100 grami svaigu mežrozīšu augļu satur 400 – 500 mg C vitamīna. Tikai ēdamkarote svaigu mežrozīšu biezeņa sedz pieauguša cilvēka C-vitamīna nepieciešamo devu. Ārstniecībā mežrozīšu augļi var palīdzēt infekcijas slimību ārstēšanai, nieru problēmu novēršanā. Tāpat mežrozīšu augļi var mazināt sūdzības, ja locītavās ir sāpes vai iekaisuma process. Mežrozīšu augļus kaltētā veidā izmanto kā tēju, kuru lieto ne tikai ārstnieciskos nolūkos, piemēram, imūnsistēmas stiprināšanai, bet ir iemīļots arī kā veselīgs skābens dzēriens, bet svaigā veidā no tiem var pagatavot  marmelādi un biezeni, uzlējumu, kas būs īsts vitamīnu dzēriens!

Līga Bērziņa