Kebabs ir viens no populārākajiem ēdieniem visā pasaulē, turklāt katrā vietā to gatavo mazliet citādi. Daudzviet par kebabu sauc izceptu maltās gaļas desiņu, ko pasniedz ar vārītiem rīsiem vai grilētiem dārzeņiem. Eiropā populārākais ir Doner kebabs, ko tradicionāli pilda maizē vai tortiljā.

Kāda ir kebaba izcelsme?

Viena no versijām – kebabi ir radušies viduslaikos Tuvo Austrumu, Vidusjūras un Dienvidāzijas reģionos, kad persiešu karavīri cepuši gaļu ugunskurā, izmantojot savus zobenus kā lielus iesmus. Frāze šašauga kebabs cēlusies no persiešu vārdiem "cepts" un "iesms". Citos avotos minēts, ka šis ēdiens bijis populārs Grieķijā jau Bizantijas laikmetā, un tas pat esot minēts Homēra “Odisejā”. Lai nu kā, kebabs strauji izplatījās visā pasaulē, jo tā pagatavošanai bija nepieciešams tikai mazliet gaļas un vieta, kur to cept.

Tradicionāli kebabus gatavoja uz iesmiem no marinētas jēra gaļas, dažreiz pievienojot dārzeņu gabaliņus, taču, ēdienam kļūstot arvien populārākam, jēra gaļa tika aizstāta ar cūkgaļu, vistu, kazu, liellopu gaļu un jūras veltēm, pamatojoties uz vietējo produktu pieejamību un cilvēku vēlmēm.

Kas ir Doner kebabs?

Āzijas valstīs kebabus joprojām pārsvarā pasniedz ar rīsiem un salātiem, taču mūsu platuma grādos populārākais ir Doner kebabs, ko pirmais sāka tirgot turku izcelsmes iebraucējs Kadirs Nurmans, kurš ieceļoja Vācijā 1960. gadā. Redzot pilsētas straujo dzīves ritmu, viņš iedomājās, ka aizņemtajiem berlīniešiem varētu patikt garda un piesātināta maltīte, ko ņemt līdzi. Un tā 1972. gadā viņš Rietumberlīnē iekārtoja stendu, kurā tirgoja grilētu gaļu un salātus plakanā maizē. 30 gadus vēlāk Vācijā bija jau vairāk nekā 16 000 kebabnīcu, kurās strādāja Nurmana tautieši. Lai arī Kadirs Nurmans nebija iedomājies patentēt savu izgudrojumu, intervijā pēc daudziem gadiem viņš atzina, ka nekad neesot to nožēlojis, viņa lielākā balva esot tā, ka, pateicoties kebabnīcām, daudzi tūkstoši turku tautības cilvēku spēj nopelnīt sev iztiku.

Daudzveidīgais kebabs un tā sastāvdaļas

Mūsdienās kebabi iekarojuši popularitāti daudzviet pasaulē. Arī Latvija nav izņēmums – atsaucoties uz klientu pieprasījumu, kebabi nonākuši arī “Narvesen” tirdzniecības vietu sortimentā. Kā norāda “Narvesen” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva: “Domājot par ilgtspējīgu pieeju un veselīgu maltīšu piedāvājuma papildināšanu, Narvesen sortimentā tagad pieejami arī veģetārie kebabi, kur gaļa aizstāta ar pašmāju bioloģisko pelēko zirņu, linsēklu un griķu miltu bumbiņām. Mūsdienu sabiedrības ēšanas paradumi prasa spēju pielāgoties un mūsu pieredze rāda, ka arī tāda vēsturiska vērtība kā kebabs, ir veiksmīgi pielāgojams ikvienai gaumei.” 

Neatkarīgi no tā, kādas ir kebaba sastāvdaļas, labam kebabam piemīt dažas neaizstājamas īpašības. Proti, ja tas ir gaļas kebabs, gaļai jābūt sagrieztai nevainojami plāni, lai iegūtu perfektu mīkstu, sulīgu un garšīgu pildījumu.

Svarīga loma ir marinādei, kas rūpējas gan par gaļas sulīgumu arī pēc izcepšanas, gan piesātinātu garšu.

Pildījuma garšu uzlabo mērce, kas lieliski papildina gaļu un dārzeņus. Ļoti svarīga ir mērces konsistence – tā nedrīkst būt pārāk bieza, bet arī ne pārāk šķidra. 

Taču pats galvenais – lai pildījumā tiktu ievērota ideāla gaļas un dārzeņu proporcija un tie viens otru nevis nomāktu, bet papildinātu.

Elīna Ābelīte