Itālijas vīnu pasaule
Itālijā praktiski neviena maltīte nav iedomājama bez glāzes vīna, tāpēc nav brīnums, ka šī valsts ir viena no lielākajām vīna ražotājām pasaulē.
Itālijā vīnogas tiek audzētas gandrīz visās 95 provincēs. Vīna daudzveidība šeit ir tik liela, ka izdibināt visu par Itālijas vīniem ir praktiski neiespējami. Mēdz teikt, ka Itālijā ir aptuveni 3000 vīna marku, līdz ar to ir pieejami gan ļoti augstas kvalitātes un klases vīni, gan arī ļoti zemas, gandrīz nebaudāmas kvalitātes dzērieni.
Pasaules slavenākie Itālijas baltvīni ir Frascati, Soave, Orvieto. Pasaules slavu ir ieguvuši arī Chianti, Valpolicello, Barolo, Barbaresco sarkanvīni. Ne mazāk slavens visā pasaulē ir itāļu dzirkstošais vīns jeb spumante.
Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, ar vīna ražošanu nodarbojas gandrīz 3,6 miljoni lauksaimniecības uzņēmumu visos Itālijas apgabalos.
Itālijas vīni tiek iedalīti četrās kategorijās. 18 elitāri vīni ir iekļauti DOCG - Denominazione di Origine Controllata e Garantitta, kas tiek kontrolēts un garantēts pēc nosaukuma. Šīs kategorijas vīna ražošanu ļoti stingri kontrolē. Tie ir tikai paši prestižākie vīni, tādi kā Barolo, Barbaresco, Brunello di Montalcino, Chianti, Vino Nobile di Montepulciano. Uz šo vīna pudeļu etiķetēm noteikti ir norādīta papildus informācija: Riserva vai Riserva Speciale. Šie vārdi nozīmē to, ka vīns ozolkoka mucās tiek izturēts krietni ilgāku laiku nekā pārējie. Ar Superiore apzīmētās pudeļu etiķetes liecina par to, ka vīns darīts no gada labākās ražas vīnogām. Vārds Classico norāda uz vīna ražošanas apgabala izcilāko daļu. Vigna vai arī Vigneto norāda uz to, ka vīns ir ražots un saliets pudelēs vienā konkrētā vīna darīšanas saimniecībā.
Vīni, kas nevar sasniegt augstāko atzīšanas pakāpi, tiek saukti par Vino da tavola jeb galda vīnu. Un 20 gadsimta 90. gadu sākuma tika izstrādāta jauna kategorija – IGT (Indicazione Geografica Tipica - norāde uz vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes vietu) šai vīnu kategorijai, kurā iekļauti 128 vīni. Uz šāda vīna pudeļu etiķetēm notikti ir sniegta informācija ne tikai par rajonu, kurā vīns tika pagatavots, bet arī par izmantoto vīnogu šķirni, konkrētu vīnogulāju un ievāktās ražas gadu.
Ievērojamākie vīna darināšanas apgabali, ņemot vērā iedēstīto vīnogulāju platību un vīna ražošanas apjomus, var uzskatīt Veneto, Pjemontes un Toskānas apgabalus, kā arī Sicīlijas salu.
Pjemontē viena no labākajām vīna darītavām atrodas Barolo un Barbaresco rajonos. Šeit tiek radīti piesātināti, tanīniem bagāti, samtaini vīni. Reģionā audzē ļoti daudzas vīnogu šķirnes, taču īpaši der izcelt vīnus, kuri pagatavoti no Nebbiolo. Der zināt, ka vīni savu pievilcību iegūst tikai tad, ja ir izturēti vismaz četrus gadus. Visā pasaulē šis Itālijas reģions ir slavens ar savu dzirkstošo vīnu Asti Spumante, kurš radīts, izmantojot Muscat vīnogu šķirni. Asti Spumante ir maigs, atspirdzinošs, svaigs, ja tiek lietots agri. Izturot, tas zaudē savas lieliskās garšas īpašības.
Centrālajā Itālijas daļā atrodas viens no pazīstamākajiem vīna darīšanas reģioniem – Toskāna. Tas ir saistīts ar to, ka šeit ražo slavenos sausos Chianti sarkanvīnus, kuru panākumi ir cieši saistīti ar Sangiovese vīnogu šķirni. 1847. gadā barons Rikozali izveidoja Chianti recepti, kas ir aktuāla līdz pat šodienai: Sangiovese 50-80%, Trebbiano Toscano un Malvasia, del Chianti (10-30%). Vīni, kurus dēvē par Chianti, atšķiras ar savu daudzveidību. To garša un kvalitāte ir atkarīga no tā, kāda pagatavošanas recepte bija izmantota katrā konkrētā saimniecībā, kā arī no tā, kādā Toskānas rajonā tā vai cita vīnogu šķirne tika apstrādāta.
Veneto reģions atrodas blakus Venēcijai. Te pārsvarā tiek ražoti sārti vai viegli dzelteni baltvīni. Ja citos Itālijas reģionos dzīvo vīndari, tad šajā reģionā dzīvo komersanti, jo lielākā daļa no visiem eksportētajiem vīniem nāk tieši no šī reģiona. Populārākie vīni ir no Soave, Valpolicello un Bardolino vīnu darītavām. Vīni pārsvarā ir komerciāli un vienkārši, domāti slāpju remdēšanai.
Pasaulē ilgu laiku pazīstami stiprinātie vīni Marsala un Moscato di Pantelleria, kas nāk no Sicīlijas. Īpašu uzmanību ir izpelnījušies Merlot, Cabernet Sauvignon un Chardonnay vīnogu šķirņu vīni. Der atzīmēt arī Sicīlijas saldos vīnus Passito di Pantelleria un Malvasia delle Lipari. Augstas kvalitātes vīni tiek ražoti arī Etna vulkāna pakājē. Sicīlijā ik gadu tiek saražots milzīgs daudzums vīna, taču lielākā daļa no šiem vīniem aizceļo uz citām Eiropas vīnu darītavām, kur tie tiek pildīti pudelēs un pārdoti zem citas etiķetes.
Ilze Mežniece
Itālijā vīnogas tiek audzētas gandrīz visās 95 provincēs. Vīna daudzveidība šeit ir tik liela, ka izdibināt visu par Itālijas vīniem ir praktiski neiespējami. Mēdz teikt, ka Itālijā ir aptuveni 3000 vīna marku, līdz ar to ir pieejami gan ļoti augstas kvalitātes un klases vīni, gan arī ļoti zemas, gandrīz nebaudāmas kvalitātes dzērieni.
Pasaules slavenākie Itālijas baltvīni ir Frascati, Soave, Orvieto. Pasaules slavu ir ieguvuši arī Chianti, Valpolicello, Barolo, Barbaresco sarkanvīni. Ne mazāk slavens visā pasaulē ir itāļu dzirkstošais vīns jeb spumante.
Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, ar vīna ražošanu nodarbojas gandrīz 3,6 miljoni lauksaimniecības uzņēmumu visos Itālijas apgabalos.
Itālijas vīni tiek iedalīti četrās kategorijās. 18 elitāri vīni ir iekļauti DOCG - Denominazione di Origine Controllata e Garantitta, kas tiek kontrolēts un garantēts pēc nosaukuma. Šīs kategorijas vīna ražošanu ļoti stingri kontrolē. Tie ir tikai paši prestižākie vīni, tādi kā Barolo, Barbaresco, Brunello di Montalcino, Chianti, Vino Nobile di Montepulciano. Uz šo vīna pudeļu etiķetēm noteikti ir norādīta papildus informācija: Riserva vai Riserva Speciale. Šie vārdi nozīmē to, ka vīns ozolkoka mucās tiek izturēts krietni ilgāku laiku nekā pārējie. Ar Superiore apzīmētās pudeļu etiķetes liecina par to, ka vīns darīts no gada labākās ražas vīnogām. Vārds Classico norāda uz vīna ražošanas apgabala izcilāko daļu. Vigna vai arī Vigneto norāda uz to, ka vīns ir ražots un saliets pudelēs vienā konkrētā vīna darīšanas saimniecībā.
Vīni, kas nevar sasniegt augstāko atzīšanas pakāpi, tiek saukti par Vino da tavola jeb galda vīnu. Un 20 gadsimta 90. gadu sākuma tika izstrādāta jauna kategorija – IGT (Indicazione Geografica Tipica - norāde uz vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes vietu) šai vīnu kategorijai, kurā iekļauti 128 vīni. Uz šāda vīna pudeļu etiķetēm notikti ir sniegta informācija ne tikai par rajonu, kurā vīns tika pagatavots, bet arī par izmantoto vīnogu šķirni, konkrētu vīnogulāju un ievāktās ražas gadu.
Ievērojamākie vīna darināšanas apgabali, ņemot vērā iedēstīto vīnogulāju platību un vīna ražošanas apjomus, var uzskatīt Veneto, Pjemontes un Toskānas apgabalus, kā arī Sicīlijas salu.
Pjemontē viena no labākajām vīna darītavām atrodas Barolo un Barbaresco rajonos. Šeit tiek radīti piesātināti, tanīniem bagāti, samtaini vīni. Reģionā audzē ļoti daudzas vīnogu šķirnes, taču īpaši der izcelt vīnus, kuri pagatavoti no Nebbiolo. Der zināt, ka vīni savu pievilcību iegūst tikai tad, ja ir izturēti vismaz četrus gadus. Visā pasaulē šis Itālijas reģions ir slavens ar savu dzirkstošo vīnu Asti Spumante, kurš radīts, izmantojot Muscat vīnogu šķirni. Asti Spumante ir maigs, atspirdzinošs, svaigs, ja tiek lietots agri. Izturot, tas zaudē savas lieliskās garšas īpašības.
Centrālajā Itālijas daļā atrodas viens no pazīstamākajiem vīna darīšanas reģioniem – Toskāna. Tas ir saistīts ar to, ka šeit ražo slavenos sausos Chianti sarkanvīnus, kuru panākumi ir cieši saistīti ar Sangiovese vīnogu šķirni. 1847. gadā barons Rikozali izveidoja Chianti recepti, kas ir aktuāla līdz pat šodienai: Sangiovese 50-80%, Trebbiano Toscano un Malvasia, del Chianti (10-30%). Vīni, kurus dēvē par Chianti, atšķiras ar savu daudzveidību. To garša un kvalitāte ir atkarīga no tā, kāda pagatavošanas recepte bija izmantota katrā konkrētā saimniecībā, kā arī no tā, kādā Toskānas rajonā tā vai cita vīnogu šķirne tika apstrādāta.
Veneto reģions atrodas blakus Venēcijai. Te pārsvarā tiek ražoti sārti vai viegli dzelteni baltvīni. Ja citos Itālijas reģionos dzīvo vīndari, tad šajā reģionā dzīvo komersanti, jo lielākā daļa no visiem eksportētajiem vīniem nāk tieši no šī reģiona. Populārākie vīni ir no Soave, Valpolicello un Bardolino vīnu darītavām. Vīni pārsvarā ir komerciāli un vienkārši, domāti slāpju remdēšanai.
Pasaulē ilgu laiku pazīstami stiprinātie vīni Marsala un Moscato di Pantelleria, kas nāk no Sicīlijas. Īpašu uzmanību ir izpelnījušies Merlot, Cabernet Sauvignon un Chardonnay vīnogu šķirņu vīni. Der atzīmēt arī Sicīlijas saldos vīnus Passito di Pantelleria un Malvasia delle Lipari. Augstas kvalitātes vīni tiek ražoti arī Etna vulkāna pakājē. Sicīlijā ik gadu tiek saražots milzīgs daudzums vīna, taču lielākā daļa no šiem vīniem aizceļo uz citām Eiropas vīnu darītavām, kur tie tiek pildīti pudelēs un pārdoti zem citas etiķetes.
Ilze Mežniece
