Garšaugi ēdiena garšas papildināšanai
Gandrīz jebkura ēdiena papildināšanai un garšas buķetes daudzveidībai lieliski noder dažādas garšvielas, kuras var iepirkt veikalā, audzēt piemājas dārziņā vai arī puķu podā uz palodzes.
Garšaugu enerģija un vērtība gavenokārt koncentrējas lapās un ziedos – tos var lietot gan svaigus, gan arī saldētus vai kaltētus ziemas sezonā. Taču ir svarīgi arī zināt, kuru garšvielu, kurā situācijā lietot, lai gūtu īsto efektu, nevis defektu.
Baziliks - virtuvē izmanto gan svaigas, gan aī kaltētas bazilika lapiņas, jo garšauga kāti ēdienam var piešķirt rūgtu garšu. Baziliks lieliski garšo ar tomātiem, mocarellas sieru, salātiem. To var izmantot atī makaronu, gaļas vai zivju ēdienu pagatavošanā. Svaigu baziliku jāpievieno ēdienam gatavošanas beigās vai īsi pirms pasniegšanas, lai nezustu tā garša un aromāts.
Raudene (oregano)- to nelielās devās pievieno dārzeņu, gaļas un zivju ēdieniem, kā arī picām, tāpēc to nereti sauc par picas gašvielu. Šo garšvielu var lietot kopā ar baziliku.
Mētras – svaigas un kaltētas tās pievino salātiem, saldajiem ēdieniem, gaļas un zivju ēdieniem. Tās lieliski papildina arī jēra gaļas ēdienus.
Rozmarīns – arī lietojams gan svaigā, gan kaltētā veidā. Tas lieliski papildinās kartupeļu sacepumus, ceptus dārzeņus, pākšaugu ēdienus. Tomēr rozmarīns jālieto nelielās devās, jo tā ir spēcīga garšviela, kas vr nomākt citas garšvielas.
Kinza (koriandrs) – to pievieno salātiem, zupām un gaļai. Tas lieliski garšo ar baklažāniem, olu ēdieniem un austrumu virtuves ēdieniem. Tas lieliski garšo arī ar ķimenēm, čili, ķiplokiem, baziliku.
Dilles – lieto pie salātiem, zupām, uz maizītēm, kā arī gatavojot gan gaļas, gan zivju, gan sēņu, gamn citus ēdienu. To pievieno arī marinādēm.
Pētersīļi – kā garšvielu izmanto gan auga sakni, gan lapas. Šis garšaugs labi sader kopā ar dillēm un seleriju. Arī to var pievienot gandrīz visiem gaļas, zivju ēdieniem un zupām, kā arī mērcēm, sautējumiem.
Selerijas – liek salātos, zupās, dažādos sautējumos.
Lupstājs – svaigas un kaltētas tā lapas pievieno zupām, mērcēm, dārzeņu ēdieniem. To izmanto arī, gatavojot garšaugu sviestu.
Timiāns – ir īpaši iecienīts Vidusjūras reģiona valstīs. To lieto zupām, veģetārajiem, zivju, gaļas, vistas gaļas, tomātu, sēņu un olu ēdieniem, kā arī makaroniem, salātu un sarkanvīna mērcēm un marinādēm. Tāpat to var lietot siera, pākšaugu ēdienos, kā arī aromatizējot eļļas un etiķus.
Ilze Mežniece
Garšaugu enerģija un vērtība gavenokārt koncentrējas lapās un ziedos – tos var lietot gan svaigus, gan arī saldētus vai kaltētus ziemas sezonā. Taču ir svarīgi arī zināt, kuru garšvielu, kurā situācijā lietot, lai gūtu īsto efektu, nevis defektu.
Baziliks - virtuvē izmanto gan svaigas, gan aī kaltētas bazilika lapiņas, jo garšauga kāti ēdienam var piešķirt rūgtu garšu. Baziliks lieliski garšo ar tomātiem, mocarellas sieru, salātiem. To var izmantot atī makaronu, gaļas vai zivju ēdienu pagatavošanā. Svaigu baziliku jāpievieno ēdienam gatavošanas beigās vai īsi pirms pasniegšanas, lai nezustu tā garša un aromāts.
Raudene (oregano)- to nelielās devās pievieno dārzeņu, gaļas un zivju ēdieniem, kā arī picām, tāpēc to nereti sauc par picas gašvielu. Šo garšvielu var lietot kopā ar baziliku.
Mētras – svaigas un kaltētas tās pievino salātiem, saldajiem ēdieniem, gaļas un zivju ēdieniem. Tās lieliski papildina arī jēra gaļas ēdienus.
Rozmarīns – arī lietojams gan svaigā, gan kaltētā veidā. Tas lieliski papildinās kartupeļu sacepumus, ceptus dārzeņus, pākšaugu ēdienus. Tomēr rozmarīns jālieto nelielās devās, jo tā ir spēcīga garšviela, kas vr nomākt citas garšvielas.
Kinza (koriandrs) – to pievieno salātiem, zupām un gaļai. Tas lieliski garšo ar baklažāniem, olu ēdieniem un austrumu virtuves ēdieniem. Tas lieliski garšo arī ar ķimenēm, čili, ķiplokiem, baziliku.
Dilles – lieto pie salātiem, zupām, uz maizītēm, kā arī gatavojot gan gaļas, gan zivju, gan sēņu, gamn citus ēdienu. To pievieno arī marinādēm.
Pētersīļi – kā garšvielu izmanto gan auga sakni, gan lapas. Šis garšaugs labi sader kopā ar dillēm un seleriju. Arī to var pievienot gandrīz visiem gaļas, zivju ēdieniem un zupām, kā arī mērcēm, sautējumiem.
Selerijas – liek salātos, zupās, dažādos sautējumos.
Lupstājs – svaigas un kaltētas tā lapas pievieno zupām, mērcēm, dārzeņu ēdieniem. To izmanto arī, gatavojot garšaugu sviestu.
Timiāns – ir īpaši iecienīts Vidusjūras reģiona valstīs. To lieto zupām, veģetārajiem, zivju, gaļas, vistas gaļas, tomātu, sēņu un olu ēdieniem, kā arī makaroniem, salātu un sarkanvīna mērcēm un marinādēm. Tāpat to var lietot siera, pākšaugu ēdienos, kā arī aromatizējot eļļas un etiķus.
Ilze Mežniece
