Uztura mācība. Pupiņas - lieliska alternatīva gaļai
Pupiņas jau sen ir iecienījuši daudzi veģetārieši. Kā zināms tās satur daudz olbaltumvielu, šķiedrvielu un mikroelementus-kalcijs, dzelzs, magnijs, cinks. kā arī satur vitamīnus A, C, E un B. Uztura speciālisti iesaka ēst pākšaugu, divas reizes nedēļā, vismaz 400 g (svars pirms pagatavošanas).
Cūku jeb lauku pupas
ir viens no vecākajiem uzturā izmantotajiem pākšaugiem.
Dažādi cūku pupu ēdieni ir pazīstami dažādās pasaules valstīs. Cūku pupas satur diezgan daudz cukura. Latvijā ir iecienītas ar visām pākstīm vārītas cūku pupas, ko ēd piedzerot rūgušpienu vai kefīru. Cūku pupas tiek uzglabātas kaltētā veidā. Gatavojot kaltētas pupas, tās iepriekš aptuveni 12 h jāizmērcē. Cūku pupas var ēst ar mērcīti, no tām var gatavot pastēti, tās labi noder dažādu uzkodu gatavošanā.
Zaļās pupiņas
Zaļās pupiņas satur maz kaloriju (25 kalorijas). Tāpēc, tās bieži izmanto cilvēki, kuri ievēro diētu. Zaļās pākšu pupiņām satur daudz karotīna kā arī askorbīnskābi un folskābes. Sakarā ar augstu sēra saturu un dzelzs, tas palīdz cīnīties ar zarnu baktērijām un stiprina imunitāti.
Viena no zaļo pupiņu derīgajām īpašībām ir tās zemais glikēmiskais indekss - tikai 15. Pat iesaldētas zaļās pupiņas saglabā visas savas derīgās īpašības.
Sarkanās pupas
Sarkanās pupiņas satur visvairāk dzelzs no visām pupām un tām ir augstākais antioksidantu saturs. Simts grami pupiņu satur šķiedrvielu dienas normu. Tās satur lielu daudzumu vitamīnu B6. Tās ir ieteicamas imūnsistēmas stiprināšanai, labvēlīgi ietekmē ādu.
Sarkanos pupiņu glikēmiskais indekss - 27.
Melnā un baltās pupiņas
Melnā un baltās pupiņas, lai gan krāsu ziņā ir pretstati, tomēr uzturvērtība ir līdzīga. Melnās pupiņas satur visvairāk magnija.
Sojas pupiņas
No sojas pupiņām tiek gatavoti dažādi produkti- sojas piens, tofu, jogurts, sojas mērces, miso pastas, eļļas utt..
Pupiņas ir nedaudz saldenas un diezgan ilgi vārāmas. Izmantojamas visdažādāko ēdienu gatavošanā.
Kontrindikācijas
Pupām ir ne tikai derīgās īpašības, bet ir arī kontrindikācijas. Jāsaka, viedokļi par pākšaugu lietošanu uzturā atšķiras, un ir speciālisti, kas to iekļaušanu ēdienkartē īpaši nerekomendē. Pirmkārt tas tiek pamatots ar pākšaugu sastāvā esošajām vielām, piemēram, fitīnskābi, kas var traucēt cinka, dzelzs, kalcija un magnija uzsūkšanos.
Otra lieta, pupiņu sastāvā ir galaktooligosaharīdi. Šie ir daļēji sagremojamie ogļhidrāti, kas sastopami arī sēnēs un sīpolos, tie var izraisīt vēdera pūšanos un radīt diskomfortu zarnu traktā. Tomēr tie kopā ar ūdeni, darbojas kā ūdenī nešķīstošas šķiedrvielas un probiotiķi, kas zarnu traktam ir pat ļoti noderīgi.
Treškārt, pākšaugi satur lektīnu. Tā ir olbaltumviela, pret kuru atsevišķi cilvēki var būt jutīgi (līdzīgi kā daži cilvēki ir jutīgi pret nakteņiem).
Kārtīgi izmērcēti un izvārīti pākšaugi gan vairs nesaturēs tik daudz lektīnu, tāpēc lielākajai daļai cilvēku problēmu nebūs. Pupas kontrindicētas cilvēkiem ar paaugstinātu skābumu, un tiem, kuri cieš no kolīta.
Der zināt, pupas nevar ēst svaigas.
Horeca
