Spānijas vīni
Spānija ir trešā lielākā vīna ražotājvalsts pasaulē, kura pazīstama ar saviem stiprinātajiem vīniem, šeriju un sarkanvīniem. Spānijā pamatā kultivē Tempranillo vīnogas, kurām ir neskaitāms daudzums nosaukumu. Tās aizņem aptuveni 85% no visas šīs valsts vīnogulāju platības, un tās kultivē gandrīz visos Spānijas reģionos: Rioja, Ribera del Duero, Valdepena un Penedes, kur no tās iegūst labi sabalansētu vīnu ar brīnišķīgu augu un ogu aromātu. Bet garšā bagātīgus, nedaudz saldenus vīnus dara Toro reģionā no Tinta de Toro vīnogām, kas ir viens no Tempranillo šķirnes paveidiem. Otra izplatītākā vīnogu šķirne ir Garnacha.
Spānijā ir vairāk nekā 40 vīna ražošanas reģionu, tomēr populārākais ir Rioja apgabals, kura sarkanvīniem raksturīga liela stilu daudzveidība. Riohas reģions ir uzskatāms par vienu no prestižākajiem Spānijas vīna reģioniem. Labākie vīni tiek radīti 500 – 700 m virs jūras līmeņa. Pati populārākā vīnogu šķirne šajā reģionā ir Tempranillo, no kuras rodas izcili, ļoti aromātiski sarkanvīni, kurus var izturēt ilgstoši. No gaišajām vīnogu šķirnēm der atzīmēt Viura vīnogu šķirni, no kuras sanāk viegli, ļoti aromātiski baltvīni, kuri nav paredzēti ilgstošai uzglabāšanai. Šī reģiona vīndari lielu ietekmi ir guvuši no Francijas Bordo reģiona vīndariem.Ģeogrāfiski Riohas reģions tiek sadalīts 3 apgabalos: Rioja Alta, Rioja Alavesa un Rioja Baja.
Viens no lielākajiem Eiropas vīna reģioniem ir La Mancha. Te tiek audzēta vietējā vīnogu šķirne Airen, no kuras sanāk viegli, svaigi, aromātiski baltvīni. Nekur citur pasaulē viena vīnogu šķirne, neizņem tik daudz teritorijas kā šajā reģionā. Šķirne lieliski pārnes karstas vasaras un īpaši aukstas ziemas. Te tiek radīti sarkanvīni no Garnacha, Tempranillo un Cabernet Sauvignon vīnogu šķirnēm.
Lielisku reputāciju pasaules tirgū guvuši Navarras vīndari. Apmēram 40% no visiem saražotajiem vīniem šajā reģionā ir sārti vīni no Garnacha vīnogu šķirnes. Tie ir samērā sausi un izsmalcināti. Bez šīs vīnogu šķirnes šeit tiek ražoti vīni arī no Cabernet Sauvignon, Tempranillo un Merlot, kā arī lieliski baltvīni no Chardonnay vīnogu šķirnes. Vīniem piemīt izteikta augļu garša.
Viens no galvenajiem Katalonijas vīnu radīšanas reģioniem ir Penedes. Šī reģiona klimats ir karsts un mitrs, kā rezultātā vīni sanāk īpaši aromātiski un ar izteiktu augļu garšu. Reģionā tiek audzētas Chardonnay, Pino Noir un Tempranillo vīnogu šķirnes. Baltvīni un sārtie vīni no šī teritorijas pārsvarā tiek pārdoti būdami jauni, bet sarkanvīni izturēti . Reģions ir pazīstams arī ar dzirkstoša vīna (Cava) darītavām.
Ribera del Guadiana reģionā var tikt radīti vieni no dārgākajiem vīniem, kuri kvalitātes ziņā neatpaliek no Riojas vīniem. Pārsvarā šeit tiek radīti sarkanvīni un sārtie vīni, izmantojot Tinto Fino vīnogu šķirni, no kuras sanāk vīni ar izteiktu augļu aromātu. Kopumā reģionā vairāk tiek radīti jauni sarkanvīni, kuriem piemīt svaiga aveņu garša nianse.
Valensija ir viena no lielākajām vīna ostām Spānijā. Šeit tiek radīti samērā lēti, bet labi baltvīni. Tipiski šī reģiona vīni tiek radīti no Muscatel vīnogu šķirnes. Baltvīni ir ar maigu, nedaudz saldenu garšu. No šīs šķirnes tiek radīti arī izcili deserta vīni.
Valdepenas ir viens no senākajiem vīna reģioniem Spānijā. Reģiona nosaukumu varētu tulkot kā Akmeņu ieleja. Populārākā šī reģiona vīnogu šķirne ir Cencibel, no kuras sanāk jebkuras garšas un vecuma sarkanvīni. Populārs šajā reģionā ir sarkanvīns, kurš radīts, apvienojot gaišo vīnogu šķirni Airen ar tumšo Tempranillo šķirni.
Viszemākā vīna kategorija Spānijā ir vino de mesa jeb galda vīns. Vino de tierra jeb vietējais vīns tiek radīts kādā ierobežotā, konkrētā vietā.
Denominacion de Origen (D.O.) saīsinājums norāda uz to, ka vīna kvalitāti kontrolē valsts institūcijas. Vīni ar šādu apzīmējumu liecina par augstu kvalitāti, jo vīnogas tiek audzētas tikai atzītos vīnogu dārzos un vīnam, atkarībā no reģionālajām īpatnībām, tiek noteikti krāsas, aromāta un garšas kritēriji.
Denominacion de Origen Calificada (D.O.C.) – visaugstākās kvalitātes vīns spāņu kvalitātes hierarhijā, tiek attiecināms tikai uz Rioja reģionā ražotajiem vīniem. Saīsinājums norāda uz to, ka vīna kvalitāti kontrolē valsts institūcijas un garantē šī vīna augsto kvalitāti. Lai saņemtu šo statusu vīnam ir jāiziet ļoti stingra kvalitātes pārbaude.
Pirms nonākšanas tirdzniecībā vīni attiecīgu laiku tie noturēti ozolkoka mucās, gan pudelēs vīna pagrabos. Piemēram, Crianza pārdošanā nonāk pēc divu gadu, Reserva – pēc trīs gadu, Gran Reserva – pēc piecu līdz septiņu gadu izturēšanas.
Ilze Mežniece
Spānijā ir vairāk nekā 40 vīna ražošanas reģionu, tomēr populārākais ir Rioja apgabals, kura sarkanvīniem raksturīga liela stilu daudzveidība. Riohas reģions ir uzskatāms par vienu no prestižākajiem Spānijas vīna reģioniem. Labākie vīni tiek radīti 500 – 700 m virs jūras līmeņa. Pati populārākā vīnogu šķirne šajā reģionā ir Tempranillo, no kuras rodas izcili, ļoti aromātiski sarkanvīni, kurus var izturēt ilgstoši. No gaišajām vīnogu šķirnēm der atzīmēt Viura vīnogu šķirni, no kuras sanāk viegli, ļoti aromātiski baltvīni, kuri nav paredzēti ilgstošai uzglabāšanai. Šī reģiona vīndari lielu ietekmi ir guvuši no Francijas Bordo reģiona vīndariem.Ģeogrāfiski Riohas reģions tiek sadalīts 3 apgabalos: Rioja Alta, Rioja Alavesa un Rioja Baja.
Viens no lielākajiem Eiropas vīna reģioniem ir La Mancha. Te tiek audzēta vietējā vīnogu šķirne Airen, no kuras sanāk viegli, svaigi, aromātiski baltvīni. Nekur citur pasaulē viena vīnogu šķirne, neizņem tik daudz teritorijas kā šajā reģionā. Šķirne lieliski pārnes karstas vasaras un īpaši aukstas ziemas. Te tiek radīti sarkanvīni no Garnacha, Tempranillo un Cabernet Sauvignon vīnogu šķirnēm.
Lielisku reputāciju pasaules tirgū guvuši Navarras vīndari. Apmēram 40% no visiem saražotajiem vīniem šajā reģionā ir sārti vīni no Garnacha vīnogu šķirnes. Tie ir samērā sausi un izsmalcināti. Bez šīs vīnogu šķirnes šeit tiek ražoti vīni arī no Cabernet Sauvignon, Tempranillo un Merlot, kā arī lieliski baltvīni no Chardonnay vīnogu šķirnes. Vīniem piemīt izteikta augļu garša.
Viens no galvenajiem Katalonijas vīnu radīšanas reģioniem ir Penedes. Šī reģiona klimats ir karsts un mitrs, kā rezultātā vīni sanāk īpaši aromātiski un ar izteiktu augļu garšu. Reģionā tiek audzētas Chardonnay, Pino Noir un Tempranillo vīnogu šķirnes. Baltvīni un sārtie vīni no šī teritorijas pārsvarā tiek pārdoti būdami jauni, bet sarkanvīni izturēti . Reģions ir pazīstams arī ar dzirkstoša vīna (Cava) darītavām.
Ribera del Guadiana reģionā var tikt radīti vieni no dārgākajiem vīniem, kuri kvalitātes ziņā neatpaliek no Riojas vīniem. Pārsvarā šeit tiek radīti sarkanvīni un sārtie vīni, izmantojot Tinto Fino vīnogu šķirni, no kuras sanāk vīni ar izteiktu augļu aromātu. Kopumā reģionā vairāk tiek radīti jauni sarkanvīni, kuriem piemīt svaiga aveņu garša nianse.
Valensija ir viena no lielākajām vīna ostām Spānijā. Šeit tiek radīti samērā lēti, bet labi baltvīni. Tipiski šī reģiona vīni tiek radīti no Muscatel vīnogu šķirnes. Baltvīni ir ar maigu, nedaudz saldenu garšu. No šīs šķirnes tiek radīti arī izcili deserta vīni.
Valdepenas ir viens no senākajiem vīna reģioniem Spānijā. Reģiona nosaukumu varētu tulkot kā Akmeņu ieleja. Populārākā šī reģiona vīnogu šķirne ir Cencibel, no kuras sanāk jebkuras garšas un vecuma sarkanvīni. Populārs šajā reģionā ir sarkanvīns, kurš radīts, apvienojot gaišo vīnogu šķirni Airen ar tumšo Tempranillo šķirni.
Viszemākā vīna kategorija Spānijā ir vino de mesa jeb galda vīns. Vino de tierra jeb vietējais vīns tiek radīts kādā ierobežotā, konkrētā vietā.
Denominacion de Origen (D.O.) saīsinājums norāda uz to, ka vīna kvalitāti kontrolē valsts institūcijas. Vīni ar šādu apzīmējumu liecina par augstu kvalitāti, jo vīnogas tiek audzētas tikai atzītos vīnogu dārzos un vīnam, atkarībā no reģionālajām īpatnībām, tiek noteikti krāsas, aromāta un garšas kritēriji.
Denominacion de Origen Calificada (D.O.C.) – visaugstākās kvalitātes vīns spāņu kvalitātes hierarhijā, tiek attiecināms tikai uz Rioja reģionā ražotajiem vīniem. Saīsinājums norāda uz to, ka vīna kvalitāti kontrolē valsts institūcijas un garantē šī vīna augsto kvalitāti. Lai saņemtu šo statusu vīnam ir jāiziet ļoti stingra kvalitātes pārbaude.
Pirms nonākšanas tirdzniecībā vīni attiecīgu laiku tie noturēti ozolkoka mucās, gan pudelēs vīna pagrabos. Piemēram, Crianza pārdošanā nonāk pēc divu gadu, Reserva – pēc trīs gadu, Gran Reserva – pēc piecu līdz septiņu gadu izturēšanas.
Ilze Mežniece
