Pisko ir muskata dzimtas vīnogu vīna destilācijas produkts ar alkohola saturu no 35 – 50%. Samērā līdzīgi dzērieni ir grapa un čača, tomēr šī dzēriena ražošanā neizmanto vīnogu atlikumus. Destilācija notiek izmantojot tīru vīnogu vīnu. Dzērienu iztur buka un ozolkoka mucās, taču arī pie brendija Pisco pieskaitīt nevar, jo dzēriens tiek pakļauts tikai vienai destilācijai un izturēts mucās tiek pavisam mazu laiku.

Pisco tradicional – tiek izturēts līdz 6 mēnešiem.
Pisco reservado – izturēts no 6 – 24 mēnešiem.
Gran Pisco – tiek izturēts ilgāk par 24 mēnešiem.

Pisco tiek radīts Peru un Čīlē. Abas valstis strīdas par nosaukuma izmantošanas individuālām tiesībām, jo sākotnēji abas valstis veidoja vienotu teritoriju.

Pisko vēsture
„Pisco” tulkojumā no indiāņu cilts Mapuče valodas nozīmē „lidojošs putns”.

16. gadsimtā spāņi Dienvidamerikā ieveda vīnogas. Tajā laikā Peru un Čīle bija vienota valsts. Tiek uzskatīts, ka tieši 16. gadsimtā aizsākās Pisko ražošana, tomēr konkrēti minējumi par dzērienu pirmo reizi parādījās tikai 1872. gadā.

1931. gadā Čīles valdība izdeva noteikumus, kuri konkrēti regulēja dzēriena ražošanu un kvalitāti „DO”. Šobrīd Pisco pilntiesīgi ir uzskatāms par Čīles nacionālo dzērienu, jo valstī, vidēji viens cilvēks gadā patērē apmēram 2 litrus.

Pisco ražošana
Andu kalnu pakājē, īpaši nodalītos apgabalos (Copiapo, Huasco, Elqui, Limari, Choapa), kur dienas un nakts temperatūra atšķiras par 20 grādiem, tiek nogatavinātas, tikai šim dzērienam piemērotas, piecas vīnogu šķirnes no muskata vīnogu dzimtas. Temperatūras svārstību rezultātā vīnogulāji nogatavojas pavisam lēni, bet ogas ir īpaši aromātiskas. Pisco ražošanas process sākas ar vīnogu savākšanu, kurš ilgst no februāra līdz maijam. Vīnogas iepērk lielāki kooperatīvi, kuri ar presēm izspiež sulu, pievieno raugu, cukuru un fermentē speciālos tilpumos, līdz sulā parādās alkohola saturs. Fermentēto vīnu destilē vienu reizi un dzēriena ražošanā izmanto tikai destilācijas procesa vidusdaļu, tā saucamo sirdi. Pēc destilācijas procesa vīnogu spirts tiek izturēts buka vai ozola koka mucās. Pirms pildīšanas pudelēs dzēriens tiek pakļauts valsts kontrolei, kuru saīsināti uz etiķetes norāda ar burtiem „DO”.

Pisco veidi un to pasniegšanas īpatnības
Pisco tradicional – uzglabāšanas temperatūra +6 +8 vai +16 +18.
Pisco reservado – uzglabāšanas temperatūra +16 +18.
Gran Pisco – uzglabāšanas temperatūra +16 +18.

Pisco tradicional un Pisco reservado var pasniegt kā aperitīvu vai diģestīvu, long vai short drink kokteiļos, kā arī baudīt tīrā veidā no shot glāzītes vai ar ledu no old fashion glāzes.

Gran Pisco – pasniedziet tikai kā diģestīvu konjaka glāzē. Kokteiļos izmantot šī veida dzērienu nebūtu vēlams.

Avots: bar.lv