Vasara viennozīmīgi ir laiks, kad itin bieži mūsu nāsis un garšas kārpiņas patīkami kairina grilētas gaļas smarža, kā izrādās, viena no būtiskākajām detaļām šajā procesā ir marināde un pats marinēšanas process, jo tieši tā varam izcelt ikvienas gaļas garšas īpatnības.

Galvenais, ko der atcerēties – marinādei nebūt nav jāsastāv no daudz un sarežģītām sastāvdaļām. Trīs galvenie “uzbūves” principi, ko der ņemt vērā, – skābums, tauki, garšaugi un garšvielas. Savukārt marinēšanas procesā nevajadzētu pārspīlēt nedz ar marinādes daudzumu, nedz ilgumu.

Trīs sastāvdaļas

Skābumu dod tādi produkti kā citrusaugļi, ananass, tomāti, alkohols, etiķis un skābie piena produkti. Skābās komponentes paspilgtina gaļas garšu, kā arī padara to mīkstāku un sulīgāku.

Tikmēr tauki vai eļļa ir elements, kas gaļas sulīgumu uztur ilgāk. Droši ļaujies eksperimentiem un neatkarīgi no receptes lietojiet jebkuru veikalā pieejamo eļļu. Der iegaumēt, ka olīveļļa ir ļoti izteiksmīga un bieži ar nelielu rūgtumiņu, tāpēc neitrālākas garšas piekritējiem labāk lietot saulespuķu, vīnogu u.tml. eļļas.

Savukārt garšvielas un garšaugi ir tās sastāvdaļas, kas vienkāršu gaļas recepti var padarīt par gastronomisko ceļojumu. Veidojot pašam savu recepti, vienkārši jāuzticas savām garšas kārpiņām. Svaigumam un tradicionālākai garšai derēs svaigi un žāvēti zaļumi kopā ar sīpolu vai ķiploku, eksotiskai noskaņai – eksotiskas garšvielas, bet, ja vēlies kaut ko netradicionālu, pievieno sinepes, sojas mērci, cukuru, medu vai ingveru. 

Nepārspīlē ar sastāvdaļām un marinādes daudzumu

Attiecībā uz marinādi der atcerēties mantru “mazāk ir vairāk”. Gaļas garšu nomāks gan pārāk daudz marinādes sastāvdaļu, gan pārmērīgs pašas marinādes lietojums. Ideālais mērces daudzums ir viena līdz pusotra tējas krūzīte marinādes uz kilogramu gaļas.

Gaļu nedrīkst turēt alumīnija traukā, jo alumīnijs reaģē ar skābumu saturošām vielām un veicinās metāla nokļūšanu gaļā. Alternatīvs variants ir māla vai stikla trauki, vai pārtikai domātie plastmasas maisiņi – gaļu ar mērci iepilda tajā, tad aizver un pēc iemarinēšanās maisiņa saturu grilē vai cep un maisiņu izmet. Tā arī būs mazāk netīro trauku.

Katrai gaļai savs laiks

Jo plānāk sagriezta gaļa, jo īsāku laiku tai vajag marinēties. Vistai, tītaram un pīlei pietiek ar 90 minūtēm, jo skābes, īpaši citrusu sulas padara gaļu gumijotu un sausu. Cūkgaļu var iemarinēt diezgan ātri, pietiek ar divām stundām, ja vēlās ilgāk, tad ne vairāk par astoņām. Jēra gaļas šķēles, piemēram, karbonādes, nedrīkst marinēt ilgāk par divām stundām. Stingrāku gaļu – visu kājas daļu – var marinēt četras stundas vai atstāt uz nakti. 

Pārturot marinādē maigus liellopa gabaliņus, piemēram, klasisko steiku, fileju u.tml., tie kļūs nebaudāmi. Bet stingrākas daļas, piemēram, pavēderes steiks, kakla vai pleca gabals būs gatavs cepšanai četru stundu laikā, bet to var atstāt arī ievilkties uz nakti.

Gaļa, kurai ir pievienotas skābas vielas, sāls vai alkohols iemarinējas 30 minūšu līdz četru stundu laikā, pēc tam tā jānovieto ledusskapī. Savukārt gaļa bez skābām piedevām var stāvēt aukstumā vienu līdz divas dienas.