Baktērijas vēderā – ko tās dara cilvēka kuņģa-zarnu traktā? Kuros gadījumos vajag labās baktērijas vairot un kā to darīt? Par to stāsta gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns.

Nereti dzirdam par labajām un sliktajām baktērijām, reizēm arī par probiotiķiem. Vai varat ieviest skaidrību, kas ir labās un kas ir sliktās baktērijas?

Cilvēka organismā ir aptuveni divi kilogrami baktēriju – vismaz 500 sugas vai pasugas. Dzīvās baktērijas, kas dzīvo mūsu kuņģa-zarnu traktā, mēdzam saukt par probiotikām jeb labvēlīgajām baktērijām. Tās normāli mīt mūsu kuņģa-zarnu traktā, palīdz un noder cilvēka veselības uzturēšanai. 

Tomēr ir arī prebiotikas, kas patiesībā ir garšīgas ēdamvielas, kalpojot par „barību” probiotiķiem. Tās ir slimību izraisošas baktērijas, piemēram, kas izraisa caureju vai kādu citu iekaisumu. Produktus vai preparātus, kuros ir gan dzīvās jeb labās baktērijas, gan arī prebiotikas, sauc par simbiotikām.  

Kuros gadījumos iesaka papildus lietot labās baktērijas?

Probiotikas ir vajadzīgas, kamēr lieto antibiotikas, jo tās iznīcina ne tikai nelabvēlīgās, bet arī labvēlīgās baktērijas. Probiotikas arī noder akūtas vīrusu izraisītas caurejas brīdī, piemēram, „ceļotāju caureja”.

Ja cilvēks no Latvijas aizceļojis uz Tanzāniju, tad ir liela iespēja, ka viņš dabūs caureju. Ne jau tāpēc, ka viņš tur ēd nemazgātus augļus. Tur ir cita apkārtējā vide, tur baktērijas ir pavisam citādākas nekā Latvijā. Un baktērijas iekļūst organismā, lai kā tur mazgātu tos augļus. 

Ceļotāju caureja var būt arī Latvijā – tā ir situācijā, kad bērniņš, kas bijis mājās, sāk iet bērnudārzā. Bērnudārzā apkārt ir citādāks baktēriju sastāvs. Tad var papildus lietot probiotikas – kamēr imūnsistēma iestrādāsies un mācēs cīnīties ar nelabvēlīgajām baktērijām. 

Tomēr probiotikas jālieto, apzinoties, ka nekādi lieli brīnumi nenotiks, piemēram, nemainīsies cilvēka mūža ilgums. Kuņģa-zarnu trakts cītīgi gādā par tā saturu – ja baktērijas tiek lieki pievadītas klāt, agri vai vēlu zarnu trakts tās izsviedīs ārā. Citu pēc nedēļas, citu pēc dažām dienām. Daudz vairāk iedzīvoties organismā probiotikas var tikai tad, ja tikušas dzertas antibiotikas un organismam konkrētajā brīdī labvēlīgās baktērijas tiešām bijušas vajadzīgas.

Kā izvēlēties probiotikas? 

Ir grūti pateikt, kuras probiotikas lietot, jo to ir daudz un ar dažādu baktēriju sastāvu.  Nevar galvot, ka kopā saliktas trīs vai četras baktērijas vienmēr būs labāk nekā viena. Nav tā, ka var paņemt laktobaktērijas vai saharomices, visu mūžu tās lietot un nodrošināties pret antibiotiku izraisītiem bojājumiem, pret vīrusu radītām caurajām un līdzīgām problēmām. Pagaidām šādā veidā stiprināt imūnsistēmu nav iespējams.

Vai probiotikas var lietot arī ilgstošu laiku? 

Ja nav nekādu smagu slimību, tad var. Tomēr ir situācijas, kad probiotikas varētu būt bīstamas organismam. Hronisku vainu gadījumos es iesaku probiotikas lietot divus līdz trīs mēnešus. Pēc kāda laiciņa atkal var atkārtot to lietošanu. 

 

Cik liela nozīme ir tam, ka organismā mitinās dažāda veida baktērijas?

Lai to saprastu, izstāstīšu par kādu dāņu pētījumu, kurā piedalījās sešus mēnešus veci bērni. Pirms divdesmit gadiem pārbaudīja baktēriju sastāvu šo mazuļu fēcēs. Konstatēja, ka vienai daļai īpašu traucējumu nav, bet baktēriju sastāvs nav tāds, kādam tam vajadzētu būt. Otrajai grupai baktēriju sastāvs bija normāls. Pagāja 20 gadi, viņi neaizmirsa šos bērnus un secināja, ka pēc 20 gadiem tie, kam bērnībā bija nekārtīga mikroflora, tagad ir pārbarojušies. Tie, kam bija viss kārtībā, ir stalti un viss ir kārtībā arī tagad. Tātad – baktērijas var ietekmēt arī mūsu ķermeņa uzbūvi. Bet, protams, nav tādu datu, ka, ievadot kādu probiotiku, paliksi tievāks. 

Sakiet, vai tam, ka uzpūšas vēders un sarodas daudz gāzu, ir kāds sakars ar baktērijām?

Vēdera uzpūšanos visbiežāk rada piens, precīzāk, pienā esošais cukurs jeb laktoze, kā arī augļi un tajos esošā fruktoze, arī pākšaugi. Daudzi nezina, ka vēdera pūšanos vairāk nekā 50% gadījumu izraisa cukura aizvietotāji. Lai mazinātu ķermeņa svaru, cilvēki mēdz nelietot ogļhidrātus, bet lieto cukura aizvietotājus. 

Ir arī trehaloze jeb sēņu cukurs, kas arī dažreiz ietekmē gremošanas procesu. Ir cilvēki, kuru organisms nešķeļ šo sēņu cukuru. Tas tiek baktērijām un tad pēc sēņu lietošanas piepūš vēderu. 

Visbiežāk vēderu pūš tad, ja ir funkcionāli kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi. Viss parasti ir kārtībā, bet dzīves apstākļu dēļ, varbūt savu iedomu dēļ vai zarnu pārmērīgas jutības dēļ tās nestrādā kā vajag. 

Kāpēc zīdaiņiem pūšas vēders? 

Zīdaiņiem vēders pūšas zarnu motoriskās darbības traucējumu dēļ. Bieži pie vainas ir dažādi cukuri, kurus mazuļi nesagremo, piemēram, augļu cukurs (fruktoze) un pienā esošais cukurs (laktoze). Zīdaiņiem trūkst enzīmu, kas gremo, – tāpēc viņiem pūš to vēderu. Palīdzēt var uztura maiņa, var lietot arī probiotikas, ja tās palīdz. 

Ir tāds probiotiķis BioGaia, kas ir īpaši labs bērniem. Vienā starptautiskā konferencē zinātnieki stāstīja, ka bija pārbaudījuši, vai dažādu preparātu sastāvā ir tās solītās dzīvās baktērijas. Izrādās – 80% gadījumu baktēriju nav! Savukārt BioGaia baktērijas ir. Šajā ziņā BioGaia pieder pie tiem, kas nemānās.

Vai pavasarī uzplaiksnī kuņģa-zarnu trakta problēmas? 

Zinātnieki to līdz galam nav izpētījuši, tomēr šajā laikā novēro paasinājumus cilvēkiem ar čūlām, čūlainajiem kolītiem, Krona slimību un arī minētajiem funkcionālajiem traucējumiem. Tas nav īpašu vitamīnu trūkuma dēļ. Iespējams, cilvēka organisms nespēj pielāgoties gadalaika maiņai. 

Ko darīt, lai pavasarī izvairītos no kuņģa-zarnu trakta problēmām? 

Jālieto pilnvērtīgs uzturs, vajadzīga saules gaisma jeb D vitamīns. Tam visam klāt svarīga fiziskā aktivitāte, labs garastāvoklis un sirsnīgs smaids – tā ir vislabākā sagatavošanās. Ja uzlabojas kuņģa-zarnu trakta darbība, tad mazinās arī depresija. Ja ir depresija, tad kuņģa-zarnu trakts sāk strādāt aplami. 

Iznāk, ka vēders mums katram ir vājā vieta...

Tā gluži nav. Kuņģa-zarnu trakts ir stiprs, bet pacienti bieži automātiski meklē vainu ēdienā.  Piemēram, cilvēks pirms dažām dienām ēdis picu un tāpēc pēc pāris dienām, lūk, viņam sākušās visādas problēmas. Šāds secinājums bieži vien ir kļūdains. 

Zinātnieki ir atklājuši, ka smadzenēs ir tādas vielas, kas uztver vaidēšanu, pīkstēšanu. Šādiem cilvēkiem šī smadzeņu daļa kļūst arvien lielāka un sāk strādāt vairāk jeb hipertrofējas. Bet ir ļaudis, kas visu uztver vairāk ar optimismu. Pētījumi rāda, ka šiem ļaudīm ir palielināta pavisam cita smadzeņu daļa, proti, tā, kas atbild par laimi. Tāpēc – ja sanāk ziepes, pārstāj dusmoties un pasmaidi!

www.divigani.lv