Pēc latviešu tautas tradīcijām Ziemassvētkos uz galda jābūt deviņiem ēdieniem, lai nākamais gads būtu pārticis un bagāts. Visiem zināms, ka svētku mielastā jābūt zirņiem, speķa pīrāgiem, sautētiem kāpostiem un piparkūkām. Kam vēl?

«Ziemassvētku ēdienu un galda veidošanas iespējām robežu mūsdienās nav. Vienīgās robežas ir iztēle, iespējas un atvēlētais laiks,» uzsver šefpavārs Kaspars Jansons, kurš ekskluzīvi mājas lapai www.ziemassvetki.borjomi.lv izveidojis Ziemassvētku galda ēdienkarti. Lai noskaidrotu jaunākās tendences šajos Ziemassvētkos, izvaicājām izcilo Latvijas šefpavāru Kasparu Jansonu. 

Izcilā šefpavāra Kaspara Jansona ieteikumi:

1.  Ziemassvētkos jāatgriežas pie pārbaudītām vērtībām 

Pašlaik šos svētkus vairāk saistām ar klusuma, miera un ģimenes svētīšanu, bet senlatviešiem tas bija līksmības pilns laiks. Par neatņemamu Ziemassvētku galda sastāvdaļu senie latvieši uzskatījuši cūkas cepeti, sautētus kāpostus un medus kūku – un tas vēl aizvien ir aktuāli. 

2.  Katru gadu jāmeklē netradicionālas idejas ēdieniem 

Tā kā Ziemassvētku ēdieni ir neatņemama svētku sastāvdaļa, svinību galdam visbiežāk tiek ierādīta centrālā vieta ģimenes kopā sanākšanā, un svētku mielastā pulcējas jauni un veci. Dažādu tradīciju sajaukšanās vērojama arī attiecībā uz latviešu ēdieniem Ziemassvētkos. Katrai ģimenei ir savas tradīcijas, un bieži vien saimnieces izmēģina arī ko jaunu, lai iepriecinātu savus mīļos un tuvos svētku vakarā.

3.  Arvien populārāki – pašu audzēti dārzeņi un zaļumi

Vēl aizvien mācāmies no senčiem – tāpat kā senie latvieši ziemas saulgriežos, kas ir zemkopju ieražu svētki un saistās ar gaismas atgriešanos, apliecinām arī visus tos darbus, kas saistās ar ražas novākšanu, un galdā ceļam visu, kas izaudzēts un sabērts klētī un pagrabā. Pieaugot veselīga dzīvesveida popularitātei, cilvēki arvien vairāk audzē dārzeņus un zaļumus paši.

Horeca