Pēc bioloģiskās (arī biodinamiskās, organiskās) metodes strādājošie zemnieki izmanto vispārpieņemtu praksi, lai samazinātu cilvēka ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas dabiskāku lauksaimniecības sistēmas darbību.

Bieži ir priekšstats, ka bioloģiskie zemnieki strādā pēc sentēvu metodēm ar zirgu un spīļarklu. Strādā arī ar zirgu, tai pašā laikā tā ir viena no inovatīvākajām lietām patlaban pasaulē, kur izmanto zinātnisko pētījumu rezultātus lauksaimniecības produkcijas ieguvei, nelietojot agroķimikālijas, antibiotikas un ģenētiski modificētos organismus. Latvijā tikai neliela daļa bioloģisko saimniecību spēj izmantot zinātnes ieteikumus, līdz tādai pakāpei vēl tāls ceļš ejams. Tomēr saimniecību skaita un arī bioloģiski apsaimniekoto platību ziņā esam virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja.

Bioloģiskās lauksaimniecības pamatā ir šādi aspekti:

• Daudzveidīga augseka kā pamatnosacījums saimniecībā pieejamo resursu efektīvai lietošanai.
• Ļoti stingri ierobežojumi ķīmiski sintezētu pesticīdu un mākslīgā mēslojuma lietošanai, antibiotikām lauksaimniecības dzīvniekiem, pārtikas piedevām un pārstrādes palīglīdzekļiem un citiem izejmateriāliem.
• Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) lietošanas aizliegums.
• Saimniecībā pieejamo un saražoto resursu saudzīga un racionāla izmantošana.
• Pret slimībām izturīgu un vietējiem apstākļiem pielāgojušos augu un dzīvnieku šķirņu izvēle.
• Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana ganību sistēmā brīvā dabā un to nodrošināšana ar bioloģisku barību.
•  Praktizējot lopkopību atbilstoši dažādām lauksaimniecības dzīvnieku sugām.

Ik reizi, kad patērētājs iegādājas bioloģiski ražotus produktus, viņš var būt drošs, ka tie ir ražoti saskaņā ar stingriem noteikumiem, kuru mērķis ir respektēt gan vidi, gan dzīvniekus.