Tuvojas svētku laiks, garās brīvdienas un, protams, skaisti klātie galdi. Un, kā katru gadu, lielākoties, pasēdēšana kopā svētkos, beidzās ar pārēšanos. Nav tik grēcīgi vienreiz gadā pārēsties, bet gada laikā svētku mums daudz un ja pameklē iemeslu, svētki var būt arī katru dienu. 

Lai izvairītos no „ikgadējās pārēšanās” ziemassvētkos vajadzētu pamainīt ēdienu sarakstu. Ieteiktu izslēgt cūkgaļu, kūpinātas zivis, baltmaizi un saldumus. Jā, skan mazliet ironiski. Vai tas ir  svētku galds, bet patiesībā to var aizpildīt ar veselīgākiem un ļoti gardiem ēdieniem, vajag tikai vairāk padomāt.

Ir jāpārstāj ēst brīdī, kad nejūties vairs izsalcis, nevis tad, kad jūties pārēdies.  Ir „jāieslēdz” savas smadzenes un jāsaprot, ka viss, kas ir uz galda nav jāapēd. Labāk vairākas, mazas ēdienreizes ik pa laikam,  paturot prātā to, ka dzīve turpinās arī rīt un parīt un šī nav tava pēdējā ēdienreize. 

Pārēšanas svētkos vēl nebūtu tas ļaunākais, bet pārēšanās ikdienā, ilgākā laika periodā ir bīstama. 

Pārēšanās, lielākoties, saistīta ar nestabilu psihisko stāvokli. Liels stress un mazkustība ir sakne šai problēmai. Ēdot vairākas reizes dienā, 4- 5 reizes, lielas porcijas, cilvēks patērē enerģiju, kas ir paredzēta arī aktivitātēm un darbam. Ja pēc pusdienu maltītes ieturēšanas nāk miegs, ir skaidrs, ka porcija tavam vēderam ir bijusi par lielu un saturējusi neveselīgus komponentus. 

Kas notiek šādās situācijās, kad cilvēks regulāri pārēdās? Ēdiens sāk uzkrāties zarnās, kas vēlāk konvertējas, kā taukaina masa, tālāk nonāk vēdera dobumā un sāk meklēt vietu kur nosēsties. Regulāri pārēdoties taukainā masa paliek arvien lielāka, kas sāk traucēt zarnas normālai funkcijai un arvien ātrāk, liekā barīga nesagremota pārvērtīsies taukos. Vēlāk šī taukainā masa sāk kustēties pa visu organismu un meklē vietu kur nosēsties, aknas, kunģis, dziedzeri, radot darbības traucējumus, kas savukārt rada bojājumus asinsvadiem. 

Un situācija, kad taukaini ir jau asinsvadi, nozīmē nopietnas veselības problēmas, tas jau ir dzīvības un nāves jautājums. 

Pārēšanās ietekmē dzīves kvalitāti. Cilvēks paliek vājšs, smags, nekustīgs un domāšanas process paliek nevesels. Tam seko depresija, nervozitāte, neiecietība pret līdzcilvēkiem, sākas garīgas un fiziskas problēmas, kas noved pie nespējas normāli dzīvot. 

Lai izvairītos no pārēšanās problēmas, kas šodien ir ļoti aktuāla un dietalogu pakalpojumi tiek izmantoti arvien vairāk, būtu jāsāk nopietni pievērsties savai ēdienkartei. Tiešām nopietni un ne uz vienu dienu vai nedēļu. 

Mēs visi zinām kā pareizi ēst, tas ir lasāms, dzirdams visur kur vien meklējam šo informāciju. Zaļumus, salātus, var ēst cik gribās, tos pārēsties nevar, jāiekļauj ēdienkartē pēc iespējas vairāk dārzeņi. Ir jābūt aktīvai ikdienai, aktīvam darbam un ja darbs nav īpaši aktīvs, tad noteikti jābūt ārpusdarba aktivitātēm, skriešana, treniņi, garas pastaigas, vasarā peldēties, braukt ar riteni utt. .  

Nepērciet ēdienu, kas jums negaršo! Uzskats, ka ēst veselīgi nav garšīgi un sāta sajūtu dot tikai trekni ēdieni ir informācijas trūkums par veselīga ēdiena kulināriju. Meklējot attaisnojumu neveselīgai maltītei ne reti nākas dzirdēt, ka ēst veselīgi ir dārgi. Tiešām? Parēķiniet vēlreiz. Paskaitiet ēdienreizes un pierēķiniet klāt medicīnas izdevumus. Simts reizes dzirdēts – tu esi tas, ko tu ēd, un jā, tieši no ēšanas ir atkarīga tava veselība, labsajūta. Teikt, ka esmu pelnījusi un palutināšu sevi ar kūkas gabalu ir tas pats, kas teikt, ka palutināšu sevi ar cigareti. Protams, viena cigarete vai viens kūkas gabals retos gadījumos nenodara tavam organismam lielu ļaunumu, šeit es vairāk runāju par pašu ideju, par sapratni, kas ir sevis lutināšana.

Raksta autors: Ārsts, augstskolas  lektors Alberto Sadu